Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Absolūtās vētras pirmais cēliens

«Šo var salīdzināt ar vienu gājienu šaha spēlē,» viens no prasības pieteicējiem Latvenergo tarifu lietā datorspeciālists Ilmārs Poikāns (Neo) saka par savu iniciatīvu apstrīdēt pērn apstiprināto elektroenerģijas tarifu plānu. Un šaha spēle turpināsies - sarunā ar I. Poikānu un viņa juristiem atklājas, ka jau apstrīdēti arī citi lēmumi, kas veido elektroenerģijas tarifu, piemēram, pārvades tarifs.

Kopumā Latvenergo tarifu lietā ir ap 20 savstarpēji nesaistītu prasītāju, kuri gan esot dažas reizes tikušies, lai saskaņotu savu rīcību. Iniciatīvas virsmērķis ir panākt caurskatāmāku tarifu tapšanas procesu un veicināt konkurenci enerģijas tirgū.

Sakritību summa

Visticamāk, negaidītais tiesas spriedums tarifu lietā, kas faktiski liedz Latvenergo piemērot diferencēto tarifu (mazāka cena par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām gada ietvaros), ir vairāku apstākļu sakritību rezultāts, kur sava loma bijusi gan politiķu vēlmei krīzes apstākļos pabalstīt valsts budžetu, gan objektīvai nepieciešamībai no Latvenergo puses segt izmaksas, gan neskaidrības par tarifa veidošanos.

«Tas ir kā perfect storm (absolūtā vētra),» situāciju ap tarifu celšanu un tam sekojošo tiesvedību raksturo enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņaprāt, labākais risinājums būtu izstrādāt jaunu tarifu plānu, to izskaidrojot un pamatojot. Valstij būtu jādod uzdevums uzņēmumam - vai tā grib ar Latvenergo starpniecību realizēt sociālu funkciju, pelnīt vai saglabāt zemus tarifus.

Lai gan Latvenergo strikti noliedz jebkādu saikni starp dividenžu no koncerna peļņas pārskaitīšanu valsts budžetā (saskaņā ar budžeta likumu) un tarifu kāpumu, šī sakarība šķiet pārāk uzkrītoša, lai to ignorētu. Arī I. Poikāns un tiesā viņu pārstāvējušie juristi ir pārliecināti, ka pērnā gada tarifu kāpums un pretrunīgais diferencētā tarifa plāns bijusi politiska iniciatīva, jo «vajadzēja lāpīt budžetu, nodokļus celt nevarēja, tāpēc vispirms pacēla PVN, bet vajadzēja vēl, un tad pacēla tarifu. Lai tauta pārāk nešūmētos, atmeta kaulu 1200 kilovatstundu izskatā», saka I. Poikāns. Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss uzsver, ka jaunais tarifu plāns ir bijusi paša uzņēmuma iniciatīva, šonedēļ Latvenergo izplatīja paziņojumu, kurā noliedz spekulācijas par elektroenerģijas tarifu veidošanu politiskas ietekmes rezultātā.

Pārmet SPRK

Diferencēto elektroenerģijas tarifu (pamata tarifs ir 10,74 sant. par kilovatstundu, 8,25 sant. jāmaksā par pirmajām 1200 kWh), kas stājās spēkā pagājušā gada aprīlī, izstrādāja Latvenergo, pamatojoties uz tarifu uzrauga - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) - izstrādāto metodiku. Prasības pieteicēji uzskata, ka šādi faktiski ir notikusi daļēja elektroenerģijas nozares deregulācija, jo SPRK samazina savu regulēšanas apjomu, daļu no tā nododot uzņēmumam. Tiesa gan šo argumentu noraidījusi, sakot, ka tarifu noteikšana nav atzīstama par valsts pārvaldes uzdevumu, bet par komercdarbības sastāvdaļu.

«Kāpēc lai cilvēki ticētu, ka šis tarifa pieaugums bija pamatots? Man ir šaubas, vai visi šie cipari nav uzzīmēti,» saka zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Viņaprāt, tarifus vajadzētu veidot SPRK un šo procesu daudz plašāk skaidrot sabiedrībai. Turklāt SPRK tarifa pamatotību esot vērtējusi tikai formāli, neanalizējot izmaksu pamatotību. Uz to spriedumā norāda arī tiesa, sakot, ka «SPRK [..] nevarēja arī secināt, ka tarifs ir pamatots». Arī tiesībsargs uzskata, ka SPRK nav pārbaudījusi, vai skaitļi, kas ir aprēķinos, ir pareizi, patiesībai atbilstoši un attiecināmi, iesakot regulatoram pārdomāt tiesas lēmuma pārsūdzēšanas lietderību, ziņo LETA. Šīs tiesas ietvaros sīkāk analizēt izmaksu pamatotību nevarēja, jo liela daļa no materiāliem, kuros Latvenergo tiesai pamatojis savu pozīciju, bijuši konfidenciāli, stāsta S. Bērtaitis.

J. Ozoliņš vērš uzmanību uz komunikācijas trūkumiem, jo pirms jaunā gala tarifa apstiprināšanas netika skaidrots elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu kāpums. «Racionāli bija jāizskaidro, ko ar šo palielināšanu viņi izdarīs patērētāju labā.» Viņš uzskata, ka arī šodien nav īsti skaidrs, vai esošā tarifa (10,74 sant.) ietvaros nenotiek šķērssubsīdijas Latvenergo iekšienē, ko liedz Elektroenerģijas tirgus likums. Latvenergo vairākkārt norādījis, ka esošais tarifs izmaksas sedz. U. Bariss vakar intervijā Dienas rītā informēja, ka pazemināto tarifu (8,25 sant.) Latvenergo sedz no elektroenerģijas pārdošanas brīvajā tirgū, nevis subsidējot to no citiem patērētājiem. Latvenergo negūtā peļņa no diferencētā tarifa atšķirības ir 18 miljoni latu.

Tarifu var vienādot

Administratīvās apgabaltiesas 25. jūnija spriedumu, ar kuru tā atcēla SPRK pagājušā gada 16. februāra lēmumu par tarifiem, Augstākajā tiesā pārsūdzēs gan Latvenergo, gan SPRK, tāpēc elektrības rēķinos nekādas pārmaiņas (izņemot PVN maiņu no 1. jūlija) nav gaidāmas. I. Poikāna advokāti iesnieguši prasību tiesā, lūdzot daļēju sprieduma izpildi, kas faktiski nozīmētu atgriešanos pie 2008. gada tarifiem (8,25 sant.) jau šobrīd. Latvenergo norāda - ja tiesas spriedums teorētiski stātos spēkā, «[..] tarifs būtu jāpārrēķina pēc patiesajām šī brīža izmaksām, jo tiesa neapšauba tarifa veidojošo izmaksu pamatotību. Lielākā iespējamība, ka jaunais varētu būt gandrīz līdzvērtīgs šā brīža Pamata tarifam [10,74 sant.]».

SPRK norāda - spriedums radījis maldīgu priekšstatu, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta iespējama tarifu samazināšana, «taču tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji». Zvērināta advokāte Dace Cīrule uzver, ka viens no tiesvedības mērķiem ir pilnvērtīga elektroenerģijas tirgus atvēršana un konkurences apstākļu nodrošināšana: «Taisīt ažiotāžu par to, ka mums būs vai nu astoņi, vai desmit santīmi, ir nevietā, jo mums ir jācīnās par to, lai tirgus atveras.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvenergo peļņa un dividendes


2010. g. - 44,3 miljoni latu (dividendēs 2011. g. - 35 miljoni latu)
2011. g. - 43,8 miljoni latu (dividendēs 2012. g.- 39,9 miljoni latu)
2012. g. nav datu, tiek prognozēta līdzīga peļņa

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?