Farjābas province Afganistānas ziemeļos ir nozīmīga vieta pasaules kartē, jo vairākus gadus tur atradušies latviešu karavīri. Saprotams, tas visvairāk nozīmējis pašiem Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, kam radinieku atrašanās karstajā punktā nozīmējusi uztraukumu. Taču ne mazāk svarīga ir mūsu valstisko attiecību iedibināšana pēc Latvijas militārpersonu misijas uzsākšanas. Te jārunā par Latvijas un Afganistānas kontaktiem, kuru izveidošanā un kopšanā paveikts daudz darba un ne tikai drošības jomā. Noteikti minama arī mūsu valsts palīdzība civilajam sektoram. Lai gan neklājas sevi uzteikt, pozitīvi vērtējams, ka, neraugoties uz spiedīgajiem apstākļiem pašu mājās, sākoties ekonomiskajai krīzei, Latvija neatteicās un pat nesamazināja klātbūtni karojošajā Āzijas valstī. Tur gan bija zināms savtīgums un centieni nekrist kaunā Rietumu sabiedroto priekšā, ar kuriem saistīta pašas Latvijas drošība nākotnē.
Pārdomājot Farjābas misijā paveikto, nākas godināt tos latviešu karavīrus, kam tā bija beidzamā misija viņu dzīvē. Iespējams, šis smagais upuris, kādu Afganistānā nesušas arī daudzas citas mūsu sabiedroto valstis, bija papildu stimuls turpināt uzsākto un nepadoties nemiernieku spiedienam. Ir grūti atrast pareizos vārdus, kas sakāmi bojāgājušo radinieku nomierināšanai. Taču noteikti jāuzsver, ka viņi savu karavīra pienākumu izpildīja līdz galam. Par to šiem cilvēkiem pateikušies arī daudzi Afganistānas iedzīvotāji un šīs valsts amatpersonas.
Šonedēļ notikusī Farjābas provincē esošās Meimanas miera spēku bāzes nodošana afgāņu drošības spēkiem apliecina starptautiskās koalīcijas plāna pildīšanu par tuvojošos militāro spēku izvešanu no Afganistānas. Tas vieš cerības, ka pašu afgāņu spēku spējas ir pieaugušas un viņi ir gatavi uzņemties atbildību par mieru savā zemē. Arī visas Afganistānas kontekstā netrūkst cerīgu ziņu. Tāda, piemēram, bija informācija, ka talibu nemiernieki ir gatavi pieņemt ārvalstu spēku atrašanos piecās galvenajās bāzēs arī pēc 2014. gada, kad paredzēta ārzemju kontingenta lielākās daļas izvešana. Norādes par Taliban kustības iespējamo nākšanu valdībā arī izskanējušas ne vienu reizi vien, taču, vai tas tā arī būs, drošas informācijas nav.
Valsts varas patiesā nostiprināšanās ir grūti izvērtējama, tāpat kā afgāņu sabiedrības gatavība vienoties par galveno - nepieciešamību nodibināt mieru valstī. Ja tas izdosies, Afganistānai būs vairāk spēka noziedzības ierobežošanā un spēju pretoties ārvalstu ietekmei - pirmām kārtām minama Pakistāna, ko par regulāru iejaukšanos apsūdz afgāņi. Ārējiem spēkiem ir liela nozīme, un to apstiprinājis Krievijas ārlietu ministrs, kas izteicis neizpratni par ārvalstu militārā kontingenta palikšanu pēc 2014. gada.