No Latvijas dubļiem līdz Maču Pikču
Maršrutā, kas sākas Medņu sētā, ir pavisam astoņi ap 200 gadu veci ozoli, kas jāapciemo, turklāt jāizpilda arī uzdevumi, lai finālā tiktu pie Spēkozola kāpēja apliecības. Katram no kokiem ir dots vārds un leģenda. Pārgājiena kopējais garums ir nepilni trīs kilometri, no kuriem daļa ved pa laukiem un dabīgām pļavām, bet kādu gabalu nākas mērot pa tipisku Latvijas skuju un lapu koku mežu, neiztiekot bez brikšņiem, dubļiem un slīkšņām, kuros, kā likums, iekrīt un izvārtās pārgājienā līdzi paņemtie bērni. Mežā nonākam pie norādēm par bunkuriem un atceramies Latvijas vēstures īso kursu. Šos bunkurus - mazo ģimenei, bet lielo lopiem - 1944. gada vasarā savā mežā izbūvēja Medņu saimnieks Osvalds Šmits. Pēc nesekmīga mēģinājuma emigrēt uz Zviedriju 1944. gada oktobrī Osvalds ar bērniem Kārli un Rasmu paslēpās Medņu mežā, jo mājās jau bija izvietojies vācu armijas štābs. Līdzi uz mežu bija zirgs ar pajūgu un govs. Pēc trim dienām, kad frontes līnija bija aizvirzījusies, ģimene atstāja meža bunkurus un atgriezās mājās. Apmetis līkumu, Spēkozolu maršruts arī mūs atkal izved uz Medņu māju pusi. Jau pa gabalu redzam pēdējos tūres ozolus, viens no tiem izrotājies baltām tilla lentītēm - tātad šis noteikti būs Randiņozols! Pie tā tiekot svinētas kāzas senlatviešu garā, baltās lentes tam ir liecinieces… Tūres apraksts vēsta, ka jākājo kokā! Tā dobumā atrodam slēpni, kurā ir kastīte ar Spēkozola kāpēja kvalifikācijas apliecību, un dodamies pāri laukam atpakaļ uz Medņu sētu. Nopriecājamies par sakopto apkārtni un vieglo orientēšanos - ceļā no viena ozola pie otra izliktas norādes, saimnieki parūpējušies arī par mantojumu nākamajām paaudzēm, iestādot jaunu ozolu birzi, kam jātop par meditācijas vietu. Tajā aug trejdeviņi ozoli - skaits simbolizējot pasaules uzbūves formulu, kurai nav ne sākuma, ne beigu, tā esot izvietota uz seno svētvietu - Dienvidamerikas inku Maču Pikču un senbaltu Pokaiņu savienojošās ass, kas šķērsojot Vidrižu pagastu. Šis interesantais ģeogrāfiski mitoloģiskais fakts Medņu saimniekiem atklājās, lasot senatnes pētnieka Ivara Vīka grāmatu Mūsu dižā senatne.
Pamēģini izaudzēt
Pirms diviem gadiem stādīti, Medņu ozoli jau pastiepušies cilvēka auguma garumā un labi iesakņojušies, kaut ozolu izaudzēt nemaz nav tik vienkārši. Ozola stādus audzē kokaudzētavās kā meža stādus meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijas Valsts mežu uzņēmumā Sēklas un stādi Jelgavas un Valmieras kokaudzētavās to augsnes sastāva un auglības dēļ, jo ozols mīl trūdvielām bagātu augsni. Stādi tiek audzēti pēc kailsakņu stādu tehnoloģijas - tas ir, gan kā sējeņi (no iesētām zīlēm dobēs), gan kā stādi, kurus pēc viena vai diviem augšanas gadiem sējumu laukā pārstāda citā laukā un realizē uz mežu.