Pēc Eurostat datiem, dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studiju programmās Latvijā studē ļoti maz studentu - tikai 16,3%. Somijā, piemēram, šīs programmas apgūst vairāk nekā trešdaļa studējošo. Tas nozīmē, ka nākotnē Latvijā šo speciālistu varētu trūkt.
Ņemot to vērā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā prioritāros studiju virzienus noteikusi dabaszinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes un medicīnu, informē IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde. Šajos studiju virzienos paredzēts palielināt valsts budžeta vietu skaitu, samazinot studiju vietas sociālajās zinātnēs un izglītībā, kas pašlaik tiek uzskatītas par mazāk prioritārām jomām.
Pēc laika būs citādi
«Šī gada 12.klašu absolventi būs īpaši gaidīti apgūt inženierzinātnes un dabaszinātnes. Studijas augstskolā ilgst trīs četrus gadus. Pēc šāda laika Latvijā būs mainījusies situācija darba tirgū, un ekonomikas atjaunotnei noteikti būs nepieciešami profesionāli šo nozaru speciālisti,» pauž G.Rēvalde. Viņa gan arī uzsver, ka studijas jāizvēlas tajās nozarēs, kuras pašiem interesē.
Ķīmija un bioloģija ir perspektīvas studiju jomas, piekrīt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. «Nākotnē arvien vairāk ievērības gūs dažādas starpnozaru nišas un profesijas, piemēram, bioenerģētika savienojumā ar ķīmiju. Es ieteiktu neaizmirst arī par valodu mācīšanos un daudz strādāt patstāvīgi, lasīt speciālo literatūru, sekot līdzi jaunumiem. Sevis un savas vietas meklēšana ir ilgstošs process.»
Ko studēt, lai pēc tam būtu garantēts darbs, neviens īsti nezina, atzīst Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. «Darba tirgus ir mainīgs un patiesībā pat neprognozējams. Tāpēc izvēlēties studiju virzienu, mēģinot uzminēt, kur būs pieprasījums, ir visai riskanti. Pareizāk tomēr ir vispirms vadīties pēc savām interesēm, talantiem. Katrs jau pats vislabāk jūt, kas viņam patīk vai nepatīk.»
Jāraugās, kas mūs izvilks
O.Barānovu tomēr satrauc tas, cik daudz jauniešu izvēlas studēt sociālās zinātnes. «Redzam, ka atrast darbu viņiem ir ļoti grūti, jo pieprasījuma pakalpojumu sektorā nav. Arī nākotnē šajā sfērā speciālistu būs vairāk, nekā vajadzīgs, jo vienkārši vairs nav tik daudz darbvietu. Tiem, kuri studēs sociālās zinātnes, jārēķinās ar lielāku konkurenci darba tirgū.»
Pašreizējā situācija, kurā bez darba ir gandrīz piektā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, orientēties studiju izvēlē nekādi nepalīdz. O.Barānovs iesaka skatīties nākotnē - kas varētu būt tad, kad mēs pēc gada vai diviem iziesim no krīzes, kuri būs tie ekonomikas sektori, kas mūs izvilks. «Tās noteikti būs eksportorientētās nozares - apstrādes rūpniecība, tranzīts. Jau patlaban jūtam, ka šo jomu uzņēmēji vairs nav tik pesimistiski kā iepriekš.»
Rosina izzināt iespējas
Uzņēmumiem vienmēr būs vajadzīgas arī atbalsta funkcijas, apgalvo kompānijas Fontes vadības konsultācijas
vecākā konsultante Olga Dzene. «Pirmām kārtām tās ir finanses un IT. Šie speciālisti ir pieprasīti pat tagad.»
Nesen tiekoties ar vidusskolēniem programmas Iespējamā misija laikā, O.Dzene pārliecinājusies, ka par profesijām jaunieši zina maz, pazīst tikai tās, ar kurām saskaras ikdienā. «Piemēram, par manu profesiju - organizāciju psihologs - daudzi vispār nav dzirdējuši. Jācenšas pašiem vairāk izzināt dažādās darba tirgus iespējas. Profesijas izvēle ietekmēs visu dzīvi, tāpēc šo lēmumu nedrīkst pieņemt pavirši vai pakļaujoties vecāku, draugu spiedienam.»
Lai ko arī jaunietis neizvēlētos studēt, svarīgi ir šo studiju priekšmetu apgūt kvalitatīvi, lai pēc tam varētu konkurēt darba tirgū. «Ja eksāmenos būs knapi izvilktas sekmīgas atzīmes, uz lielu atzinību no darba devēju puses nav ko cerēt. Savukārt labs, kvalificēts darbinieks varēs atrast darbu jebkuros laikos,» uzskata O.Barānovs.