Cerībā nonākt Oslo otrdien no rīta pie ieejas izlidošanai uz šo valsti gaidīja lietuviešu vīrieši, līdz pēdējā brīdī pateikts, ka reiss ir atcelts. Iemesls bija Norvēģijas lēmums Īslandes vulkāna pelnu mākoņa dēļ atkal slēgt savu gaisa telpu. Tādējādi cieta arī latviešu karavīri, kuri pēc atvaļinājuma Latvijā caur Oslo cerēja tālāk doties uz dienestu Afganistānā. Savukārt pulks gruzīnu izlidošanu uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, uz kurieni caur Rīgu brauc no Spānijas, gaidīja sesto dienu. «Trīs gadus neesmu redzējusi savu dēlu,» asarām acīs Dienai stāstīja Nestahi. «Esam pārguruši un nezinām, kad nokļūsim dzimtenē,» piebilda cita gruzīnu sieviete gados.
Lidostā sastaptais zviedrs Klāss slēgtās aviosatiksmes Stokholmā dēļ uz Rīgu braucis ar prāmi, lai otrdien tālāk dotos biznesa darīšanās uz Minsku.
Aizlidot otrdien bija iespējams arī uz Prāgu, uz kurieni, lai piedalītos džeza festivālā, arī devās dziedātājs Intars Busulis ar mūziķu grupu. Ceļā uz Prāgu sastaptais izraēlietis Boazs, vaicāts, vai pēc notikumiem ar Īslandes vulkānu, tā radīto pelnu mākoni un tā dēļ joprojām daudzviet ierobežoto gaisa satiksmi nav bail lidot, noteica: «Domāju, ka viss būs kārtībā. Nedomāju, ka aviokompānijas uzņemtos tādu risku, ja tas nebūtu droši.»
Aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks gan norādījis, ka pašreiz joprojām nav pieejami saprātīgi dati par to, kur un cik lielā koncentrācijā atrodas Īslandes vulkāna pelni, ziņo LETA. Viņaprāt, atbildīgajai Eirokontrolei vajadzējis rīkoties saprātīgāk un koordinētāk.
«Negribu iebiedēt, bet vēlētos, lai kontrole būtu drošāka,» skaidroja airBaltic šefs. Pēc viņa sacītā, esot mazam gaisa telpas piesārņojumam, var tikt bojāti lidmašīnu dzinēji, taču pašlaik pēc lidojumiem lidaparāti tiekot rūpīgi pārbaudīti, vai nav vulkāna pelnu pēdu. Lidojumos, ko airBaltic otrdien veicis, ar pelniem nav saskāries neviens lidaparāts, ziņo BNS.