«Man ir savi informācijas kanāli, tajā skaitā biznesa vidē, kurus es nedrīkstu izpaust. Bet šī informācija liecina, ka situācija ir ļoti nopietna,» komentējot informācijas par 18 miljonu latu zaudējumiem (šāgada piecos mēnešos) izcelsmi, Dienai norādīja A. Kampars.
Valsts interešu ievērošanai, pēc A. Kampara domām, būtu nepieciešama uzņēmuma vadības, tajā skaitā airBaltic prezidenta Bertolta Flika, nomaiņa. «Es domāju, ka bez Flika kunga nomaiņas vispār nevar runāt par kompānijas attīstību, jo Flika kungs jau ilgstoši ir pieļāvis valstij neizdevīgus darījumus.» Tikmēr B. Fliks vakar izplatīja paziņojumu, ka «ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes». B. Fliks apņēmies nepieļaut «nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā» un aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) paust skaidru nostāju jautājumā par airBaltic, jo A. Kampara ierosinājums par agresīvu kompānijas vadības pārņemšanu nozīmē varas pārņemšanu «ar spēku un mafiozām metodēm». V. Dombrovskis šodien atgriežas no komandējuma Honkongā.
Par aviosatiksmi atbildīgais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) neizslēdz, ka finanšu situācija airBaltic varētu būt pasliktinājusies «pēc publiskajiem paziņojumiem». A. Kampara paziņojumi esot negatīvi ietekmējuši aviobiļešu tirdzniecību, - radušies 15% zaudējumi, atsaucoties uz U. Auguli, vēsta LETA. Komentējot ekonomikas ministra ieteikumu nomainīt airBaltic vadību, U. Augulis Dienai uzsvēra, ka šis jautājums ir saistīts ar uzņēmuma audita rezultātiem. Audita ziņojums būšot gatavs 4. jūlijā. Satiksmes ministrijas vadība vakar uzklausīja airBaltic padomes locekļus, kuri uzņēmumā pārstāv valsts kā lielākā akcionāra (pieder 52,6%) intereses.
Pašlaik nav īsti skaidrs, kā B. Fliku airBaltic vadībā varētu nomainīt, jo 2009. gadā noslēgtais akcionāru līgums būtiski ierobežo valsts rīcībspēju uzņēmumā, tajā skaitā jautājumā par vadības nomaiņu, ko var izšķirt tikai otrs airBaltic akcionārs - uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS pieder 47,2% airBaltic akciju, bet paša BAS līdzīpašnieki ir B. Fliks un ārzonas firma Taurus Asset Management Fund Limited, kuras īpašnieki nav zināmi. «Ja šis akcionāru līgums tiktu publiskots, tas būtu pierādījums tam, kāpēc es šobrīd uztraucos,» teica A. Kampars.
Paturot savā īpašumā airBaltic, valstij būtu jārēķinās ar vismaz 90 miljonu latu lieliem ieguldījumiem, kas nepieciešami lidsabiedrības pastāvēšanai, atsaucoties uz U. Auguļa ziņojumu valdībai, svētdien vēstīja TV raidījums Nekā personīga (NP). Ziņojumā izteikts arī ierosinājums valstij piederošās airBaltic akcijas pārdot. A.Kampars norādīja, - kamēr par uzņēmuma finanšu situāciju nav gūta skaidrība, airBaltic valsts daļu pārdot nedrīkst. Kā viens no airBaltic akciju potenciālajiem pircējiem minēta Ķīnas kompānija Hainan Airlines, vēsta NP.
Jautājums par situāciju airBaltic valdībā tika skatīts marta beigās. Jau tad bijušas satraucošas ziņas par uzņēmuma finansēm, tāpēc tika pieprasīts nekavējoties uzsākt auditu, kuram bija jātop divu mēnešu laikā, informēja A. Kampars. Viņaprāt, audita tapšana no uzņēmuma puses tiek mākslīgi kavēta.
Valdība airBaltic pērn ieguldīja 15 miljonus latu, kas bija uzņēmuma attīstībai paredzēta nauda. Kā liecina oficiāli neapstiprināta informācija, viens no 18 miljonus latu lielo zaudējumu iemesliem ir šogad pieaugušās degvielas cenas. Aviokompānijas gada pirmajos trīs mēnešos parasti piedzīvo finanšu rādītāju pasliktināšanos, jo tad vēl nav sākusies aktīvā tūrisma sezona.