gada neauditētie finanšu rezultāti liecina par zaudējumiem 77 miljonu latu apjomā. Kopumā piecu gadu laikā airBaltic darbības uzlabošana - ieņēmumu kāpināšana un izdevumu samazināšana - došot pozitīvu efektu aptuveni 330 miljonu latu apmērā, būtiski palielinot pārvadāto pasažieru skaitu.
Pie labajām ziņām airBaltic attīstības stratēģijas kontekstā jāmin tas, ka nav iecerēts palielināt aviobiļešu cenas un nav plānots būtiski samazināt galamērķu skaitu. Daži nerentablie reisi tiks slēgti, citos, piemēram, uz Briseli, Cīrihi, Amsterdamu, Maskavu, lidojumu intensitāte pieaugs.
Ne pārāk iepriecinoša izskatās aviokompānijas finanšu situācija, jo papildus valsts jau ieguldītajiem 57 miljoniem latu un aizdotajiem 25 miljoniem, iespējams, var nākties ieguldīt vēl. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss uzskata, ka šogad papildu nauda no valsts nebūšot vajadzīga. Vienlaikus viņš pieļauj - ja tiks nolemts realizēt ambiciozo airBaltic lidmašīnu flotes nomaiņas plānu, valstij var nākties ieguldīt vēl. Novecojušās Fokker un Boeing lidmašīnas iecerēts aizstāt ar modernākām un ekonomiskām, piedāvājumus valdība saņēmusi gan no Boeing, gan tā galvenā konkurenta - Airbus.
SM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins otrdien Diena.lv rīta intervijā, atbildot uz jautājumu, vai airBaltic būs nepieciešamas papildu subsīdijas, sacīja, ka «mums pašiem kā sabiedrībai ir jāizvērtē, cik mēs esam gatavi maksāt par šo iespēju». Un to lielā mērā noteiks investora piesaistes process. A. Matīss apliecināja, ka sarunas notiek ar vairākiem potenciālajiem investoriem, taču nekāds būtisks progress šajā jautājumā pagaidām nav vērojams. Biznes & Baltija šonedēļ vēstīja, ka airBaltic plānots piedāvāt investoriem Tuvajos Austrumos.
No 10. līdz 18. martam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) ar uzņēmēju delegāciju viesosies Apvienotajos Arābu Emirātos, Kuveitā un Katarā, delegācijas sastāvā iekļauts arī M. Gauss. Arī K. Olšteins pieļauj, ka investora piesaistes process var ilgt pusgadu vai ilgāk.