E. Demiters atgriezīsies uzņēmējdarbībā un vēlēšanās vairs nekandidēja. Viņš ir viens no tiem deputātiem, kuri ceturtdien pēc pēdējās 11. Saeimas sēdes un kopīgās fotografēšanās aizvēra Saeimas durvis uz ilgāku laiku.
Vēlēšanās vairs nekandidēja arī RP dibinātājs Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pēdējās dienās 2011. gada 28. maijā ierosināja 10. Saeimas atlaišanu, un tās pilnvaras beidzās gadu pēc ievēlēšanas. Tauta atbalstīja toreizējā Valsts prezidenta V. Zatlera iniciatīvu un neliedza arī savas balsis viņa īsā laikā izveidotajai partijai, kuras mērķis bija panākt oligarhu ēras beigas politikā. Tā ieguva 22 mandātus, bet līdz šīm vēlēšanām faktiski jau bija beigusi pastāvēt, lai gan juridiski tas vēl nav noticis.
Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā 11. Saeima strādāja nevis četrus, bet tikai trīs gadus, piedzīvojot divas valdības, kuras izveidoja Valdis Dombrovskis un šā gada sākumā - Laimdota Straujuma (abi Vienotība). Viņas vadītajā koalīcijā jau ienāca Zaļo un Zemnieku savienība, kas sākotnēji bija aiz V. Zatlera novilktās sarkanās līnijas, un palika opozīcijā kopā ar vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru. E. Demiters ir gandarīts, ka politikā paliek vairāki cilvēki, kas ienāca tajā kopā ar RP, kā pirmo minot ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Bet, aizejot no Saeimas, esot arī vilšanās sajūta - nevis politikā, kurā varbūt pēc gadiem varētu atgriezties, bet cilvēkos. «Ja atceramies, cik daudz enerģijas paņēma iekšējās ķildas, varu tikai ar šausmām domāt par to, kas tagad notiek Vienotībā, kas, manuprāt, ir jēdzīgākais politiskais spēks,» piebilda E. Demiters.
Līdz ar pēdējo Saeimas sēdi savu vairāk nekā 24 gadus ilgo un nepārtraukto politisko karjeru parlamentā pabeidza arī bijušais Augstākās padomes deputāts Dzintars Ābiķis. Viņam, tāpat kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei, kura arī balsoja par Neatkarības deklarāciju, Vienotības kolēģi uzdāvināja īpaši izdotas grāmatas, kas katra ir vienā eksemplārā, - tajā ir fotogrāfijas, kolēģu novēlējumi ar autogrāfiem, kā arī skaitļos un faktos raksturots kā viena, tā otra veikums parlamentā, ko paši pat neesot apzinājuši.
I. Čepāne atzina, ka tas bijis aizkustinošs brīdis, līdzīgu viņa piedzīvojusi vasarā pēc Satversmes preambulas pieņemšanas, kuras sagatavošana notika viņas vadītajā komisijā. Arī toreiz kolēģi šo darbu novērtējuši ar īpašu velti un ziediem. Tagad Ukrainas notikumu kontekstā preambulas nozīme šķiet vēl būtiskāka, bet tas darbs esot prasījis tik daudz enerģijas, ka kļuvis par izšķirošo, lai no politikas aizietu, atzīst I. Čepāne. Satversmes ievadu kā vienu no labajiem darbiem uzsvēra arī Vineta Poriņa (NA), būdama gandarīta, ka tajā iekļauti viņas ierosinājumi - arī norma, ka sabiedrības saliedētības pamatā ir lojalitāte pret Latviju. V. Poriņa palika pirmā aiz svītras, jo viņu apsteidza bijušais Vienotības biedrs Andris Buiķis, kurš partijai pievienojās pirms vēlēšanām.
Katra Saeima ieiet vēsturē ar tās laikā pieņemtiem būtiskiem likumiem. Vienam deputātam nozīmīgi šķiet Pilsonības likuma grozījumi, kas dod iespēju pretendēt uz dubultpilsonību, citiem tie ir atklātie balsojumi par amatpersonām, bet vēl daļai - valsts un pašvaldību kapitāldaļu pārvaldības likums vai centieni sakārtot zemes tirgu. Ar Zemes pārvaldības likuma pieņemšanu 11. Saeima beidza savu darbu tās pēdējā sēdē, bet pēdējais runātājs bija Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns (ZZS), kurš nolasīja deputātu reģistrācijas rezultātus. Desmit deputātu bija izvēlējušies nepiedalīties pēdējā sēdē, tāpēc viņu nebūs arī kopbildē. Taču fotomirkļus par aizvadītajiem trim gadiem varēja vērot daudzās telpās izvietotajos ekrānos.
Nākamajā otrdienā Saeimas namā ienāks jaunās 12. Saeimas deputāti. Tās pirmo sēdi līdz jaunā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīs tagadējā spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība), tāpēc šajā sēdē vēl nebija svinīgu pateicības runu un ziedu.