«Aizmirstie» baltvācieši

Mazliet pārsteidza Zandera jautājumu viendimensionalitāte. Tiešām, no šī asredzīgā un talantīgā žurnālista nebiju gaidījis jautājumus kā no cilvēka, kas būtu audzis pilnīgā kultūras tuksnesī, neko nezinot par Gliku, Manceli, Fīrekeru, Stenderu vai Augusu Bīlenšteinu, apziņā dominējot iespaidiem no 4.klases vēstures grāmatas par "ļaunajiem krustnešiem" :)

Arii es paziistu vaacieshus, kuri pievienojaas latvieshiem. Viens - Baumhammers- vaacu izcelsmes. bija ciinijies streelniekos, smagi ievainots kaajaa , izceljoja uz ameriku, otrs mums piepreceets radinieks, pusvaacietis, ,bija latvieshu legjionaaVinjsh , sarunaa apvainoja vaacu virsnieku.Noshaavaas. Taa tas toreiz bija jaadara. Droshi vien tika apglabaats ar godu.

Un arī Ernestu Gliku, kurš pārtulkoja Bībeli latviešu valodā un tā izaudzināja savu audžumeitu Martu, kura ne tikai prata iziet puslīdz sveikā cauri visam Ziemeļu kara šausmām un loga ciršanai uz Eiropu, bet arī sadzīvot ar Pēteri I, kura trakuma un nežēlības lēkmes pat pret vistuvākajiem cilvēkiem ir vēsturiski fakti, tik labi, ka kļuva par kronētu Krievijas ķeizarieni, kura pati valdīja pāris gadus pēc Pētera I nāves un kuras meita Elizabete pēc tam kļuva par vienu no tautā mīlētākajām 18. gs. Krievijas carienēm ilgvaldītājām. Baltvāciešus nemaz nevar aizmirst, ja tikai uz viņiem skatās plašāk nekā vienīgi 1939. gada repatriācijas kontekstā.

Kādēļ aizmirstie,es domāju,ka labie,kultūras darbi un cilvēki vienmēr dzīvo starp mums un priecē mūs ik dienas.Nebūdams ne liels kultūras vēstures ne senās muzikas zinātājs,tomēr varu nosaukt vienu jaunāku baltvācu izcelsmes latviešu akvaleristu Fridrihsonu un J,S.Baha pēdējo skolnieku,Rīgas SV.Pētera baznīcas virtuozu muziķi-komponistu Vācu izcelsmes latvieti Johanu Gotfrīdu Mīteli.

IVAR,BEIDZ,ES ARI ESMU BALTVACIESA PECTECIS,VECTEVS CINIJAS (BARONA PECTECIS) CINIJAS PRET BERMONTUUN LATVIJU NEATSTAJA NE 1939 GADA NE ARI 1944/45 GADA . PAR TO VINS AR SAVU DZIVIBU SAMAKSAJA 1946.GADA

Mani aizkustinaaja staasts, ka kugjiem uzsaakot Riigaa celju uz Vaaciju, baltvaacieshi, kuri staaveeja uz kugju klaja, saaka dziedaat: Dievs sveeti Latviju!. 700 gadus vinjiem Baltijaa bija laba dziive un peekshnji vinji to saprata!