NA iesniegtos grozījumus Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja ceturtdien. Patlaban Autortiesību likums noteic, ka publisks izpildījums ir «darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka». Grozījumi paredz vārdus «ārpus ierastā ģimenes loka» nomainīt pret «komerciālos nolūkos». Tāpat plānots noteikt, ka ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums, kas būtībā atļautu radio publisku atskaņošanu bez licences iegādes. Priekšlikumus 2. lasījumam var iesniegt līdz 28. septembrim, plenārsēdē to visdrīzāk skatīs oktobra sākumā.
Uz jautājumu, ko šo grozījumu pieņemšana nozīmētu AKKA/LAA, A. Sosnovska atbild izvairīgi: «Es nolēmu, ka es to nekomentēšu, jo tā vienkārši nedrīkst būt. Tā ir konvencija, kurai valsts ir pievienojusies.» Tomēr, ņemot vērā visā pasaulē pieņemto un AKKA/LAA izmantoto autoratlīdzību sadales principu, kas balstīts uz radio programmām, var secināt, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu tam zustu jēga. Bernes konvencija, ko AKKA/LAA pārstāvji piesauc, iebilstot pret iecerētajiem grozījumiem, noteic, ka «nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot nedz autora personiskās nemantiskās tiesības, nedz arī viņa tiesības saņemt taisnīgu atalgojumu, kuru, ja nav noslēgts līgums, nosaka kompetenta institūcija».