Tautas vēlēts prezidents ir paredzēts Latvijas Zemnieku savienības un Pilsoniskās savienības programmās, pret to neiebilst TB/LNNK, kā arī Saskaņas centra līderi. LPP/LC vadība atturas izteikties, kamēr nav redzēts konkrēts projekts un par to nav notikusi diskusija. Rezervēti tik kardinālas izmaiņas pamatlikumā vērtē Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. Viņa uzsver, ka, dodot tautai tiesības vēlēt prezidentu, ir jāpaplašina arī viņa pilnvaras. Pret ierosinājumu ir Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, kura vada arī Saeimas Juridisko komisiju, - viņa pieļauj, ka šis jautājums tiek izmantots kā priekšvēlēšanu kampaņas elements, kas nav pieņemami laikā, kad visiem vajadzētu domāt par krīzes pārvarēšanu.
Par prezidenta pilnvaru paplašināšanu jau vairākkārt ir runājis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzsverot, ka aizstāv parlamentārās demokrātijas ideju. Jautājums esot par prezidenta pilnvarām, piemēram, nominēt tādu neatkarīgo institūciju kā KNAB, Satversmes aizsardzības birojs un Tiesībsarga birojs vadītājus. Ja rīt prezidentu vēlētu tauta, tad viņš kandidētu. «Man būtu lielāks gandarījums saņemt amata mandātu no tautas, arī lielākas pilnvaras un tautas uzticības sajūta. No tā nav jābaidās, taču sabiedrībā ir jādiskutē,» nesen intervijā Latvijas Avīzei teica V.Zatlers. Viņš norādījis, ka parlamentārā valstī prezidentu var vēlēt gan parlaments, gan deleģēt šīs tiesības tautai - Lietuvā ir tautas vēlēts prezidents, kura pilnvaras ir daudz lielākas nekā Latvijā, tās esot loģiskas un nevis traucē, bet palīdzot politiskajam procesam.
Visu Latvijai! kopā ar ekspertiem no akadēmiskajām aprindām ir izpētījusi Polijas, Austrijas, Īrijas, Somijas un Lietuvas pieredzi, kur tauta vēl prezidentu, saglabājot parlamentāras valsts statusu, stāstīja I.Parādnieks. Projektu paredzēts prezentēt 17.novembrī, valsts svētkos sākot 10 000 pilsoņu parakstu vākšanu, ko cer pabeigt un iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā trijos mēnešos. CVK jāorganizē nākamā parakstu vākšana - vienai desmitdaļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam Satversmes grozījumu projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Par arodbiedrību rosinātajiem Satversmes grozījumiem 2008.gadā bija parakstījušies 217 567 pilsoņi, kas ir vairāk nekā 1/10 - 14,6%.
I.Parādnieks atgādināja, ka 1921.gadā esot pietrūkušas trīs balsis, lai Satversmē būtu šādi grozījumi, bet «1934.gadā pietrūka 3.lasījuma». Visu Latvijai! plāno startēt Saeimas vēlēšanās kopā ar valdībā pārstāvēto Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kura līdz šim kā konservatīva partija iebildusi pret grozījumiem pamatlikumā. Tagad TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats Dienai teica, ka viņš personīgi pozitīvi vērtē iniciatīvu, jo pašreizējā politiskā situācija parādot, «ka sadrumstalota valdība nevar veikt krīzes pārvarēšanas funkcijas. Ja prezidentam būtu lielākas iespējas ietekmēt valdības sastāvu, tā varētu būt monolītāka no kompetences viedokļa». ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atbilstoši partijas programmai arī atbalsta tautas vēlētu prezidentu. ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs SKDS aptaujā nesen bija populārākais politiķis, tā vēstīja avīze Čas. Ilma Čepāne (PS) atbalsta ideju, tomēr norāda uz riskiem, piemēram, A.Lemberga izredzēm kļūt par prezidentu. Politiķe uzskata, ka prezidenta vēlēšanu kampaņā būtu jānosaka ļoti stingri reklāmas un finansēšanas nosacījumi, lai «ar lielu naudu nevarētu tautu apmuļķot». Idejas iniciatori ir norādījuši problēmu jautājumus, par kuriem būtu jādiskutē, un viens no pirmajiem ir par to, kā mazināt polittehnoloģiju ietekmi uz vēlēšanu rezultātu.