Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Amerikāņi godina Mārtina Lutera Kinga devumu

Pirmais Savienoto Valstu melnādainais prezidents Baraks Obama šodien uz Linkolna memoriāla kāpnēm Vašingtonā teiks runu par godu piecdesmitajai gadskārtai kopš notikuma, kuram ir nenovērtējama nozīme ASV un arī pasaules demokrātijas vēsturē un kura dēļ amerikāņi varēja ievēlēt afroamerikāņu izcelsmes prezidentu.

1963. gada 28. augustā šajā pašā vietā garīdznieks un melnādaino pilsoņu tiesību cīnītājs Mārtins Luters Kings milzīga ļaužu pūļa priekšā teica savu slaveno runu Man ir sapnis, kurā viņš iestājās par brīvību un vienlīdzību visiem amerikāņiem, nešķirojot viņus pēc ādas krāsas. «Man ir sapnis, ka mani četri bērni kādu dienu dzīvos sabiedrībā, kur tos nevērtēs un netiesās pēc to ādas krāsas, bet pēc to rakstura,» viņš iezīmēja savu vīziju par, viņaprāt, labāku un taisnīgāku Ameriku.

Pusgadsimtu pēc M. L. Kinga uzstāšanās mūsu priekšā ir citādas Savienotās Valstis, kur, kā pierāda B. Obama, cilvēka rase vairs nav nepārvarams šķērslis ceļā uz individuālo sapņu piepildījumu. Melnādainie amerikāņi ir aktīvi vēlētāji, viņi veiksmīgi darbojas politikā, uzņēmējdarbībā un izklaides industrijā. Tomēr daudzi afroamerikāņi joprojām ir sociāli un ekonomiski atstumtāki nekā vairākums balto amerikāņu.

Ierunājis Dalailama

B. Obamas uzstāšanās noslēgs pasākumu kopumu, ar kuriem visā valstī atzīmēja M. L. Kinga vēsturiskās uzrunas piecdesmito gadadienu. Gaidāms, ka Linkolna memoriāla pakājē pulcēsies desmitiem tūkstošu cilvēku.

Sanākušos uzrunās bijušie ASV prezidenti Džimijs Kārters un Bils Klintons. Pasākumā piedalīsies daudzi prominenti afroamerikāņi. Viņu vidū būs republikāņu kongresmenis Džons Lūiss, kurš runāja 1963. gada 28. augusta demonstrācijā, televīzijas šovu vadītāja Opra Vinfrija un oskarotais aktieris Džeimijs Fokss.

M. L. Kinga runu godinās arī citur pasaulē. Piemēram, radiostacija Radio 4, kas atrodas Lielbritānijas sabiedriskā medija BBC paspārnē, pārraidīs Man ir sapnis, samiksējot M. L. Kinga īsto runu ar atsevišķiem fragmentiem, kurus ir ierunājušas ievērojamas personas, to vidū Tibetas garīgais līderis Dalailama.

Vēlējās apmainīt čeku

1963. gada 28. augusta pēcpusdienā Nacionālajā alejā Vašingtonā sanāca aptuveni 250 tūkstošu amerikāņu, lai piedalītos baptistu garīdznieka M. L. Kinga vadītās pilsoņu tiesību kustības rīkotā demonstrācijā, kuras mērķis bija izbeigt tolaik izplatīto rasu segregāciju un piešķirt melnādainajiem amerikāņiem tādas pašas tiesības kā baltajiem.

Klātesošie kļuva par lieciniekiem runai, kas tiek uzskatīta par vienu no iedvesmojošākajām un ietekmīgākajām jaunāko laiku vēsturē.

Tās teicējs M. L. Kings paziņoja, ka demonstranti ir «ieradušies šeit, lai apmainītu čeku pret naudu». Ar «čeku» viņš domāja Savienoto Valstu Konstitūcijā un Neatkarības deklarācijā pausto solījumu, ka «visi cilvēki ir vienlīdzīgi» un viņiem ir «neatņemamas tiesības uz dzīvību, brīvību un tiesības meklēt un atrast laimi».

«Man ir sapnis, ka kādu dienu Džordžijas sarkanajos kalnos bijušo vergu dēli un bijušo vergturu dēli varēs apsēsties pie viena brālības galda,» toreiz pravietoja M. L. Kings.

M. L. Kinga uzstāšanās veicināja, ka 1964. gadā ASV Kongress pieņēma Pilsoņu tiesību likumu, kas vērsās pret rasu diskrimināciju un segregāciju, bet 1965. gadā tika apstiprināts Balsošanas tiesību likums, kas melnādainajiem deva balsošanas tiesības.

Nav vienlīdzīgi

Piecdesmit gadu pēc M. L. Kinga runas ASV segregācija faktiski ir izzudusi, bet pērn notikušajās prezidenta vēlēšanās melnādaino vēlētāju vidū aktivitāte bija augstāka nekā citās rasu grupās.

Šajā laikā ievērojami ir pieaugusi afroamerikāņu labklājība. Ja sešdesmito gadu beigās 41% melnādaino ģimeņu dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, tagad tādu ir 25%. 1960. gadā tikai 4% melnādaino bija ieguvuši augstāko izglītību, bet 2012. gadā augstākā izglītība bija jau 21%, raksta izdevums Time.

Vienlaikus ienākumu atšķirība starp melnādainajiem un baltajiem amerikāņiem joprojām ir augsta, un tā turpina palielināties. 2011. gadā vidusmēra baltais pelnīja 30 tūkstošu dolāru (15 tūkstošu latu) gadā, bet vidusmēra afroamerikānis 21 tūkstoti dolāru (19,9 tūkstoši latu).

Melnādainajiem biežāk nekā citām rasu grupām ir nepatikšanas ar likumu. 2011. gadā uz 100 tūkstošiem afroamerikāņu vīriešu bija 3023 ieslodzītie. Salīdzinājumam - uz 100 tūkstošiem balto vīriešu bija 478 cietumnieki, raksta The Economist.

Lai arī melnādainie veido tikai 14% no visu ASV iedzīvotāju skaita, 37% no visiem valsts cietumos ieslodzītajiem ir afroamerikāņi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?