Lielbritānija ir apņēmusies uzņemties vadošo lomu spēcīgā un stabilā Eiropas Savienībā. Dalība ES ir galvenais veids, kā Apvienotajā Karalistē radīt darbavietas, palielināt tirdzniecības apjomu un aizstāvēt savas intereses visā pasaulē. Tas mums ļauj atrasties vienotajā tirgū, kurā ir 500 miljonu cilvēku un kura iekšzemes kopprodukts ir 13 triljonu eiro, tādējādi ļaujot veikt tirdzniecību, ceļot un strādāt.
Tas ir pamats sadarbībai ar mūsu tuvākajiem partneriem tādos starpvalstu jautājumos kā klimata pārmaiņas, starptautiskā attīstība, migrācija un starptautiskā noziedzība. Tas mums ļauj arī pievērst lielāku uzmanību vērtībām, kas saistītas ar demokrātiju, brīvo tirgu un cilvēktiesībām visā pasaulē.
Tomēr mūsdienu Eiropai vairāk nekā jebkad vajadzīgas pārmaiņas
Lai gan Eiropas Savienība ir daudz ko sasniegusi, ir bijušas arī kļūdas un nepieciešamība pielāgot risinājumus gan pašreizējiem, gan nākotnes izaicinājumiem.
Reformas ir jāveic, lai piemērotos konkurences apstākļiem, stabilizētu eiro zonu un veicinātu demokrātiju. Ir jāveicina pieejamība ES un pasaules tirgiem. Mums jābūt dinamiskākiem un jāmazina birokrātijas slogs, lai Eiropā ļautu radīt darbavietas un veicinātu tās izaugsmi. Vajadzīgs efektīvs ES budžets, ar ko tiktu radīta pievienotā vērtība. Mums jānodrošina savas intereses, paplašinot ES un izmantojot efektīvu ārpolitiku, piemēram, veicinot demokrātiju Ziemeļāfrikas valstīs.
Eirozonas krīze maina ES veidolu
Mūsu izpratnē situācija, kad eirozonas valstis virzās uz ciešāku fiskālo un ekonomisko integrāciju, ir loģiskas monetārās savienības sekas. Apvienotā Karaliste tam nestāsies ceļā, bet veicinās un atbalstīs nepieciešamos pasākumus, nodrošinot kopējā tirgus vienotību un strādājot pie tā, lai efektīvāk regulētu finanšu sektoru.
Šie nepieciešamie pasākumi stimulē lielāku ES «robežu mainību», kur dalībvalstīm ir iespēja veidot vairākas grupas, sadarbojoties dažādās politikas jomās. Tas veicinās ES kā elastīgas struktūras, nevis nemainīgu valstu bloku, efektivitāti. Šāds uzskats Eiropā ir ļoti izplatīts, un šonedēļ Londonā to vēlreiz uzsvēra Francijas prezidents Fransuā Olāns.
Eirozonas krīze katrā valstī ir aktivizējusi debates par Eiropas nākotni, un Apvienotā Karaliste nav izņēmums
Ieviešot jebkuras pārmaiņas, ir jāievēro demokrātija un tiesiskums. Visā Eiropā ir pasliktinājies ES pozitīvā tēla vērtējums - no 52% 2007. gadā, sarūkot līdz 31% 2011. gadā. ES likumiskās prasības pēc lielākas atbildības, caurskatāmības, efektivitātes un godīguma ir daudz svarīgākas par tradīcijām, kurās sakņojas nacionālo valstu demokrātija.
Tā kā ES turpina attīstīties, mums jābūt skaidrībai par to, kad ir piemērotākais brīdis, lai pieņemtu lēmumus nacionālā vai vietējā līmenī, rēķinoties ar cilvēkiem, kurus šie lēmumi ietekmē, un kad ir labākais laiks, lai rīkotos ES vai pasaules līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu un nacionālo parlamentu lomu.
Pienācis laiks šādu pārskatu veidot arī Apvienotajā Karalistē
Ceturtdien, 12. jūlijā, mūsu parlaments sāka strādāt pie pārskata par ES aktivitātēm un to ietekmi uz mums Apvienotajā Karalistē. Tā ir mūsu 2010. gadā noslēgtās koalīcijas vienošanās neatņemama daļa.
Ievērojot lēmumu nopietnību, mums jānodrošina, lai mūsu nacionālās debates, tāpat kā pārējās ES valstīs, būtu vispusīgas, analītiskas un lietpratīgas. Tas ir būtiski mūsu demokrātiskajām debatēm.
Tā nebūs konsultēšanās par to, vai mums vajadzētu būt Eiropas Savienībā vai tomēr ne. Nav runa par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES vai tās atstāšanu šī procesa rezultātā. Tas būs visai Eiropas Savienībai un pasaulei pausts aicinājums palīdzēt ar zināšanām un pieredzi dažādajās jomās, kurās darbojas ES.
Tā būs, cik iespējams, vispusīga un sīka analīze par to, ko spēj paveikt ES un ko tas nozīmē Apvienotajai Karalistei un tās pilsoņiem. Tas nodrošinās to, ka mūsu nacionālo debašu pamatā ir faktiskās zināšanas, kā arī būs nozīmīgs atbalsts mūsu politikas veidošanā. Būs nepieciešams laiks, lai to sekmīgi pabeigtu līdz 2014. gada nogalei.
Tāpat kā Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle ar savu komandu veicina darbu pie Eiropas nākotnes veidošanas, arī šis pārskats sniegs nozīmīgu, pragmatisku un konstruktīvu ieguldījumu visā Eiropā notiekošajās debatēs par ES nākotni.