Iepriekš solītā angļu valodas iekļaušana 1. klases obligātajā mācību saturā no 2013. gada iet secen, jo līdzekļu trūkuma dēļ to plāno ieviest par gadu vēlāk.
Lai gan angļu valoda no 1. klases jau vairākus gadus tiek mācīta teju ikvienā skolā, obligātajā mācību saturā tā joprojām nav iekļauta. Tas nozīmē, ka angļu valodu māca fakultatīvo jeb brīvprātīgo stundu ietvaros. Līdz ar to patlaban skolas angļu valodai tērē to stundu skaitu, ko varētu izmantot citiem mācību priekšmetiem. «Mēs [angļu valodas vietā] noteikti varētu ieviest grafikas pulciņu, pēc kura jau sen esam ilgojušies,» saka Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas direktore Aija Neilande, kuras vadītajā skolā angļu valoda kā fakultatīva stunda tiek mācīta jau kopš 90. gadiem.
Par angļu valodas ieviešanu no 2013./2014. gada tika runāts jau iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) laikā. Arī viņa pēctecis Roberts Ķīlis pērn decembrī Dienai apstiprināja, ka no 2013. gada to varētu darīt «pilnīgi droši». Tomēr patlaban iesniegtajā noteikumu projektā minēts, ka no 1. klases angļu valodu kā pirmo svešvalodu sāks mācīt 2014./2015. mācību gadā, kas valstij izmaksās 255 084 latus. 2015. gadā šī summa būs aptuveni četras reizes lielāka, jo tad angļu valoda tiks mācīta arī 2. klasē un stundas notiks visa kalendārā gada garumā. «Izvērtējot prioritātes, tika nolemts šos līdzekļus pieprasīt 2014. gada budžetā,» par plānu maiņas iemesliem saka IZM pārstāve Inta Stīpniece.
IZM izstrādātais noteikumu projekts paredz palielināt skolu autonomiju, par ko jau ilgāku laiku runā R. Ķīlis. Autonomija varētu izpausties stundu sarakstā - tagad mācību standarts konkrētiem priekšmetiem nosaka obligāto stundu skaitu, bet no nākamā gada noteikumu apstiprināšanas gadījumā tas noteiks tikai minimālo apjomu. Tas nozīmē, ka daļu mācību stundu skola varēs izmantot atbilstoši savam profilam, nevis sekojot obligātam centralizētam sadalījumam. Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte šo ieceri uzteic un saka - skolai jau esot dažas idejas, kādas izmaiņas stundu sarakstā būtu veicamas. Arī Saldus pamatskolas direktore Dace Balandīna uzskata, ka šādas izmaiņas skolotājiem dotu iespēju darboties atbilstošāk situācijai.
Sava veida brīvību IZM nākamgad cer sniegt arī skolēniem. Proti, noteikumu projekts paredz atteikties no valsts pārbaudes darbiem 3. un 6. klasēs. Plānots, ka turpmāk mācību gads šo klašu skolēniem noslēgsies ar diagnosticējošiem darbiem, kuru rezultāti netiks ņemti vērā skolēna liecībā. Tomēr tie noderēs skolotājiem, lai viņi varētu noskaidrot skolēnu zināšanu līmeni.