«Starptautiskās sabiedrības bezdarbība iedrošinās Sīrijas varas institūcijas un nodrošinās to, ka pārkāpēji paliks bez soda,» sacīja N. Pilaja. Vēl desmit dienas iepriekš, uzrunājot ANO Drošības padomi, upuru skaits bija par tūkstoti mazāks, proti, četri tūkstoši. Turklāt aprēķinos nav iekļautas ziņas par nogalinātajiem režīma karavīriem. Kā norādījuši B. el Asada pārstāvji, deviņus mēnešus ilgajos nemieros kritis aptuveni tūkstotis varas aizstāvju.
Francijas vēstnieks ANO Žerārs Arauds aizrādīja, ka Drošības padome ir «morāli atbildīga» par cilvēku nāvi Sīrijā, un kritizēja tās kūtrumu novērst vardarbību. «Francija un citas Drošības padomes valstis uzskata, ka padomes klusēšana ir negods. Tas ir negods, ka padome atsevišķu biedru iebildumu un citu vienaldzības dēļ nespēj rīkoties un izdarīt spiedienu uz Sīrijas varu,» franču vēstnieka teikto citējis AFP.
Drošības padomē valda šķelšanās Sīrijas jautājumā. Oktobrī tās pastāvīgās dalībvalstis Krievija un Ķīna jau bloķēja valsti nosodošu rezolūciju. Atturību izrādījusi arī Brazīlija, Indija un Dienvidāfrika, pievienojoties bažām, ka rezolūcija varētu novest pie starptautisku militāro spēku iejaukšanās.
Tikmēr uz jaunāko ziņojumu asi reaģēja Krievija, norādot, ka Rietumi Tuvo Austrumu valstī cenšas uzspiest režīma maiņu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien vainoja rietumvalstis «amorālā nostājā» un aizrādīja, ka jānosoda arī opozicionāru īstenotā vardarbība. «Man ir skaidrs, ka [opozicionāru] mērķis ir rosināt humanitāro katastrofu, lai būtu iegansts saukt pēc ārvalstu spēku iejaukšanās šajā konfliktā,» S. Lavrova teikto citējusi raidsabiedrība BBC.
Par spīti nerimstošajai vardarbībai, valstī pirmdien notika pašvaldību vēlēšanas, ko prezidents piesauc kā daļu no solītajām reformām. Kritiķi norāda, ka tās augsti centralizētās varas valstī neko nespēj mainīt. B. el Asads uzsvēris, ka reformas nedrīkst sasteigt, norādot, ka parlamenta vēlēšanas gaidāmas nākamgad, pēc kurām varētu runāt arī par konstitucionālo reformu.