Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Apburtais loks ar ceļu kvalitāti

Rīgā un arī Latvijā kopumā runas par ielu un ceļu remontdarbiem, šķiet, nonākušas tādā kā apburtajā lokā - autobraucēji kritizē remontētājus par it kā nekvalitatīvu darbu izpildi, savukārt būvnieki - pasūtītājus par nepietiekamo finansējumu un nepareizu segumu ekspluatāciju. Rezultātā viens vaino otru, bet mēs visi gadu no gada turpinām braukt pa bedrainiem ceļiem un ielām. Ko darīt? Vienprātības šajā jautājumā nav, tomēr skaidrs ir viens - ceļu kvalitātes uzlabošanai jāpievērš pastiprināta uzmanība ne tikai pavasaros.

Ceļu kvalitātes uzlabošana būtu jārisina kompleksi, iesaistoties visām pusēm - valsts un pašvaldības pārstāvjiem, ceļu būvniekiem, zinātniekiem. Domāju, ka tieši pašvaldībām, pirmkārt, Rīgai kā vietai ar vislielāko satiksmes intensitāti un ietekmīgam ceļu remontdarbu pasūtītājam, vajadzētu šo ledu lauzt un izstrādāt kopīgu vīziju ceļu un ielu stāvokļa būtiskai uzlabošanai. Viens no pirmajiem darāmajiem darbiem būtu esošo ceļu un ielu uzturēšanas tehnisko standartu pārskatīšana.

Kā uzskata Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktors un pētnieks, Latvijā pēdējos gados ir būtiski izmainījušās ceļu būves kvalitātes prasības. Tas izskaidrojams ar to, ka asfaltbetona un bitumena saistvielu modifikatori netiek plaši lietoti, tāpēc ka pēdējo gadu tehniskajās prasībās netika iekļauti tādi asfaltbetona ekspluatācijas īpašību mehāniskie radītāji kā, piemēram, paliekošo deformāciju veidošanās ātrums, nogurums un stingums. Tā rezultātā Latvijā projektētie un izgatavotie asfaltbetoni ir ar zemu deformatīvo noturību pret smagā transporta slodzi un sekas ir tādas, ka vairāk nekā pusei no pēdējos gados rekonstruētajām un intensīvi slogotajām ielām un ceļiem ir novērojama pastiprināta rišu veidošanās.

Rišu veidošanās dinamikas prognozēšana uz ceļa seguma šodien ir viens no galvenajiem autoceļu segu izpētes mērķiem. Rises jeb paliekošās deformācijas ir garenvirziena deformāciju uzkrāšanās asfaltbetona segumā daudzkārtējas slodzes iedarbības rezultātā. Paliekošās deformācijas uz ceļa ir viens no galvenajiem asfaltbetona seguma bojājuma veidiem Latvijā. Tās rodas visas segas konstrukcijas vai to atsevišķu slāņu un pamatnes grunts nestspējas zuduma dēļ. Ļoti izteiktas paliekošās deformācijas veidojas asfaltbetona maisījumos ar nepietiekamu mehānisku izturību pie augstu temperatūru, tāpēc parasti tās parādās karstajā vasaras periodā, kad asfaltbetona seguma virskārta sasniedz 60 ˚C vai augstāku temperatūru. Rises novēro arī nepietiekami sablīvētā asfaltbetona segumā.

Kā zināms, paliekošās deformācijas uz ceļa vai ielas ir automobiļu akvaplanēšanas galvenais cēlonis. Saskaņā ar vairāku zinātnieku pētījumiem rises, kuru dziļums ir lielāks par 13 mm, kļūst bīstamas, ja braukšanas ātrums ir lielāks par 80 km/h.

Es ierosinu problēmas risināšanai izmantot mūsu pašu zinātnieku resursu, proti, Rīgas Tehniskās universitātes izstrādāto rišu aprēķinu modeli, kas dotu iespēju, ņemot vērā satiksmes slodzi un vietējos klimatiskos apstākļus, veikt paliekošo deformāciju prognozēšanu preventīvi - laboratorijas apstākļos. Proti, ceļa konstruēšanas un būvēšanas sākumposmā izvērtēt lielāko daļu asfaltbetona seguma mehānisko īpašību ietekmējušos faktorus, eksperimentālā veidā veicot asfaltbetona seguma paraugu izgatavošanu un slogošanu, kas tuvināta reālajam ceļa vai ielas seguma slogojumam. Tādējādi ceļa būvkonstrukcija un plānotais asfaltbetona seguma tehnoloģiskais risinājums jau tiktu zinātniski pārbaudīts un testēts pirms reālo būvdarbu sākšanas.

Vajadzētu domāt, kā ceļa uzturēšanai visa tā ekspluatācijas cikla laikā nodrošināt arī būvnieka atbildību. Iespējams, vajadzētu apsvērt ceļu būvniecības iepirkuma nolikumos paredzēt konkrētus pienākumus būvniekam: pēc garantijas perioda uzņemties noteiktu atbildību, piemēram, apkopi, kā arī iekļaut nolikumos punktus, kur, vērtējot pretendentus, tiek ņemta vērā arī agrāk būvēto ceļu analīze.

Domājot par ceļu kvalitāti ilgtermiņā, svarīgi būtu pašvaldību iepirkumu nolikumiem izveidot stingrus nosacījumus, kas izstrādāti sadarbībā ar nozares zinātniekiem. Protams, arī pastiprinot nolikumos tehniskās prasības, nav iespējams uzlabot valsts un pašvaldību autoceļu un ielu tīklu vienā dienā, taču, darot to soli pa solim, rezultāts būtu acīmredzams jau pēc dažiem gadiem. Un pats galvenais - mums ir jāizmanto Latvijas zinātnieku idejas un praktiski tās jālieto dzīvē. «Bumba» tātad ir Rīgas domes laukuma pusē? * Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāts

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?