Wachovia lietas izskatīšanas laikā tiesā Maiami izskanēja četru Jaunzēlandē reģistrētu firmu nosaukumi, kas palīdzēja atmazgāt karteļu naudu: Keronol, Melide, Tormex un Dorio. Visām šīm firmām bija konti Latvijas Baltic International Bank (BIB), kas pieder Belokoņu ģimenei.
Kā izriet no Wachovia Londonas biroja drošības dienesta ziņojumiem 2008. gadā, caur šīm četrām firmām no BIB un tālāk uz Wachovia banku Londonā aizgāja vismaz 40 miljoni ASV dolāru narkokarteļu naudas. Nauda tika izmantota, lai iegādātos lidmašīnas kokaīna pārvadāšanai. 40 miljonu gan ir tikai zināmie narkokarteļu miljoni. Kopējais naudas apjoms, kas, iespējams, izlaists caur BIB, ir vismaz 15 reižu lielāks.
«Labuma guvējs» izbrīnīts
Līdz Meksikas narkokarteļiem Wachovia Londonas biroja drošības dienests nonāca pēc pastiprinātas uzmanības pievēršanas atsevišķu Anglijā un Jaunzēlandē reģistrētu firmu darījumiem. Darījumu kopējā summa veidoja 190 miljonus dolāru. Izmeklētāji konkrētajām firmām pievērsa uzmanību, jo tās saistīja vienādas pazīmes.
Visos gadījumos uzņēmumu direktori bija tā sauktie izkārtnes direktori, kurus izmanto ārzonu kompānijas, lai slēptu patiesos īpašniekus. Vieni un tie paši «direktori» parādījās atšķirīgās firmās, kas lika domāt: tiek izmantots viens ofšoru dibinātāju tīkls.
Wachovia ziņojumā norādīts: saskaņā ar Latvijas banku sniegto informāciju konkrēto ofšoru firmu patiesie labuma guvēji vairākumā gadījumu bija ukraiņi, kas nodarbojas ar preču importu no Ķīnas. Tobrīd Wachovia vēl neko nezināja par Meksiku. Tai aizdomas radīja lielās summas, kas parādījās Ukrainas importa darījumos ar Ķīnu, un galvenais jautājums bija, vai uzrādītās personas bija īstie miljonu vērto darījumu veicēji.
Piemērs ir Lielbritānijā reģistrētā firma Wontep, kura no 2006. līdz 2008. gadam no sava konta BIB caur Raiffeisen un Wachovia bankām pārskaitīja 5,7 miljonus dolāru. Wachovia šīs firmas darījumi iededza sarkano trauksmes lampiņu, jo bija samanāmas «pretrunas starp darījumu apjomu un vērtību».
Kad 2008. gadā Wachovia pieprasīja informāciju par šiem darījumiem, BIB informēja, ka maksājumi ir domāti Ķīnā dzīvojošām privātpersonām un kompānijām kā samaksa par elektriskajām ierīcēm, tekstila precēm un iepakojuma materiāliem. Banka arī norādīja patieso labuma guvēju - Ruslanu Ulitenko, kurš dzīvojot Ukrainas ostas pilsētā Odesā. «Patiesais labuma guvējs ir labi pazīstams banku pārstāvjiem. Banku darbinieki regulāri sazinās ar kompānijas īpašnieku un vadību,» skaidroja BIB.
Kad šīs žurnālistikas izmeklēšanas laikā sazinājāmies ar BIB norādīto Wontep īpašnieku Ruslanu Ulitenko Ukrainā, vīrietis šķita izbrīnīts par firmas eksistenci un stāstīja, ka neesot uzņēmējs un nekad dzīvē neesot vadījis kompāniju. Tādējādi sanāk, ka miljonu vērto darījumu patiesie īpašnieki joprojām nav zināmi. Tai skaitā BIB, kam likums pieprasa noskaidrot un pārbaudīt firmas īpašniekus.
BIB akcionārs Valērijs Belokoņs sīkāk šos darījumus nekomentēja, atsaucoties, ka nevar izpaust informāciju par trešajām pusēm, kā arī norādot, ka banka atbilstoši likumdošanai veic ikviena klienta izpēti un nosaka patieso labuma guvēju. «Banka ir ieviesusi virkni procedūru, kas palīdz atpazīt aizdomīgus klientus,» rakstveida atbildē pauž V. Belokoņs.
Veļas mašīna Tormex
Viena no kompānijām, kas nonāca zem Wachovia palielināmā stikla, bija arī Jaunzēlandē reģistrētā Tormex. Arī Tormex konts atradās BIB. Šī pētījuma autoru rīcībā esošās konta izdrukas rāda, ka no 2007. līdz 2008. gada rudenim caur kontu izgāja vismaz 670 miljoni dolāru. Maksājumi tika veikti gan ārzonu kompānijām visā pasaulē, gan arī reāli eksistējošiem uzņēmumiem Eiropā, ASV, Tuvajos un Tālajos Austrumos. Tiesa, liela daļa darījumu no Tormex konta BIB, kā izrādās, bija neīsti. Pat ja arī firmas varēja uzrādīt noslēgtus līgumus par preču iegādi, tikai vienā gadījumā Tormex sadarbības partneris patiešām bija arī saņēmis kravu. Vairākumā gadījumu līgumus vēlāk lauza, bet naudu atdeva atpakaļ caur citu ārzonas firmu.
Arī pats Tormex bija «spoku» kompānija. Tās direktors, šoferis no Krievijas, pat nezināja par tādas firmas eksistenci. Savulaik pēc paziņu lūguma parakstījis papīrus angļu valodā, jo «ļoti vajadzēja naudu», viņš skaidroja šī pētījuma autoriem.
Starp firmām, kurām no Tormex veikti pārskaitījumi, ir arī kompānijas, ko papildus pētīja Wachovia drošības dienests un kas ir saistošas arī Latvijai. Jo tajās kā izkārtnes direktori parādās Latvijas iedzīvotāji. Piemēram, RP General Trading direktori uz papīra ir Dienas jau aprakstītie Latvijas iedzīvotāji Ēriks Vanagelis (71) un Staņislavs Gorins. Firmai ir konts BIB, no kura no 2007. gada novembra līdz 2008. gada maijam pārskaitīti 6,76 miljoni dolāru uz Ķīnu.
Tormex kontu izdrukās parādās vēl vairākas firmas, kuru publiskās sejas ir pašmāju S. Gorins un Ē. Vanagelis, savukārt patiesie īpašnieki, kā nojaušams, mīt Ukrainā, kas norāda, ka Tormex galvenais mērķis bija naudas atmazgāšana. Salīdzinoši nelielas summas no saviem kontiem BIB uz Wachovia un Raiffeisen pārskaitījušas arī citas Meksikas narkokarteļu naudas mazgāšanas firmas.
Atšķirībā no Meksikas narkokarteļiem Ukrainas uzņēmēju mērķis ārzonu kompāniju izmantošanai ir cits - iespēja krāpties ar muitas nodokļiem, kas jānomaksā, importējot preces. Šajā gadījumā - no Ķīnas.
Vairāk informācijas: www.rebaltica.lv. Sagatavoja Inga Spriņģe, Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs, Arta Ģiga, TV3, Nekā personīga