Valdība otrdien akceptējusi jaunos Ceļu satiksmes noteikumus. Tos pašus, kas pamatīgu satraukumu gājējos un riteņbraucējos raisīja jau pirms vairāk nekā mēneša. Toreiz, informējot medijus par minēto dokumentu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs krietni pārcentās, galveno akcentu liekot uz to, ka braukšanai paredzēta brauktuve, līdz ar to riteņbraucējiem turpmāk pa ietvi braukt būšot aizliegts (ar retiem izņēmumiem). Jo tā esot arī citur pasaulē. Varbūt. Ja vien mums būtu pieejama atbilstoša infrastruktūra un attīstīta satiksmes kultūra, bet, tā kā Latvijā ar to, kā zināms, tā ir, kā ir... Andra Lukstiņa teiktais tika uztverts kā skaidrs vēstījums: pārvietošanās ar divriteni turpmāk būs krietni riskantāka. Un ilgi nemaz nebija jāgaida - padzirdējuši, ka ietve nav riteņbraukšanai, krietni agresīvāki pret pedāļminējiem pēkšņi kļuva arī šīs teritorijas īstenie saimnieki gājēji - tik daudz ziņojumu par pagrūstiem braucējiem vai tīši aizšķērsotu ceļu sen nebija nācies dzirdēt. Jo cilvēki, protams, likumus nelasa un no ziņas uztver vien to, kas tieši attiecas uz viņu interesēm. Pēc tam gan CSDD pārstāvji cītīgi sludināja, ka nav jau tā, ka pa ietvi nemaz nevarot braukt - tas esot vien tad, ja blakus ir velojosla un braucējs jūtas par sevi drošs, bet... izlietu ūdeni, kā saka, nesasmelsi.
Nu šajā stāstā ir nākamais etaps. Plaši tiek ziņots par pieņemtiem noteikumiem, rodas iespaids, ka nu tak beidzot tie spēkā, bet nekā - jāpagaida līdz nākamā gada 1. janvārim. Tikmēr ejam un braucam pa vecam. Un tam ir gan trūkumi, gan priekšrocības.
Vispirms jau viss, kas tagad tiek vēstīts par jaunajiem noteikumiem, tikai vēl vairāk sajauc cilvēku prātus, jo esot pārmaiņas, bet faktiski nē - pieņemtas ir, bet spēkā būšot vien kaut kad nākotnē.
Būtiskāk, ka jaunie noteikumi paredz velojoslu izveidi. Lai tās beidzot taptu nevis pilotprojektu veidā atsevišķās ielās, bet gan kā savstarpēji saistīts tīklojums visblīvāk apdzīvotās vietās, būtu ļoti svarīgi, lai attiecīgie noteikumu panti stātos spēkā jau šodien. Bet nekā...
Tajā pašā laikā redzams, ka jauno noteikumu autori tik ļoti fokusējušies uz komunikāciju (kas, kā jau minēju, sanākusi greiza), ka aizmirsuši pirms dokumenta apstiprināšanas izlabot pat elementāras kļūdas. Piemēram, 209. pants paredz: «Ja lukturu nav, vai tie nedarbojas, velosipēdam un velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē...» Vestes nepieciešamība velosipēdam, protams, raisa ironiskus komentārus sociālajos tīklos, kas būtu mazākā bēda. Sliktāk, ka viss process kopumā atstāj iespaidu, ka darbs šoreiz paveikts pavirši. Un tas nenāk par labu ne valsts pārvaldei kopumā, ne politiķiem.