Par aplokšņu došanu ārstiem vai to prasīšanu iedzīvotāju sūdzību pēdējos gados ļoti maz, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pērn gan viena lieta tika uzsākta un ir izmeklēšanā - Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstu Vladimiru Kravecu tur aizdomās par 50 latu kukuļa prasīšanu par pacientes ārstēšanu. Varēja gan gaidīt lielāku atsaucību, jo 2009. gada beigās stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā - ārstiem iestājas kriminālatbildība par materiālu labumu pieņemšanu, ne tikai prasīšanu. Tas gan nenozīmē, ka aplokšņu medicīnā vairs nav.
Nesenā DnB Nord bankas pētījumā atklājās, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neoficiālos maksājumus un dāvanas ārstiem uzskata par pieņemamiem. Tiesa, kaimiņiem igauņiem kukuļi medicīnā nav tik liela problēma, secina Berlīnes Hertie School of Governance studente Leonija Dirka, kura par šo tēmu nesen izstrādājusi maģistra darbu.
Operēs praktikants
«Tolaik bija cilvēks, bet panta nebija,» saka KNAB izmeklētāja par laiku, pirms aplokšņu pieņemšana bija kriminalizēta. Tad KNAB rokas bija sasaistītas - saukt pie atbildības ārstus varēja tikai tad, ja naudu ārsts par ārstēšanu bija pieprasījis pacientam, par kukuļu ņemšanu varēja sodīt tikai amatpersonas.
Pieprasīšanas gadījumi tolaik bija divi. 2005. gadā kāds Gaiļezera klīnikas ārsts bija pieprasījis 450 latu no kāda ar vēzi mirstoša pacienta tuviniekiem, piedraudot - ja nedos naudu, operāciju veiks nevis viņš, bet praktikants. Ārstu notiesāja, viņam bija jāmaksā 1600 latu sods. 2007. gadā ar 100 stundu piespiedu darbu notiesāja Jelgavas slimnīcas otolaringologu Juri Dārznieku, kurš bija kādam pacientam pieprasījis 100 latu par valsts apmaksātas deguna dobuma operācijas veikšanu.
Visvairāk sūdzību par ārstiem bija 2005., 2006. gadā, saka KNAB izmeklētāja. Taču tolaik par aplokšņu ņemšanu nevarēja sodīt. Jautāta, kāpēc tagad cilvēki KNAB aktīvi nesūdzas, KNAB atbildēt ir grūti. Iespējams, cilvēki laukos baidoties ziņot, jo trūkst speciālistu. «Rodas jautājums - kāpēc cilvēki nepateicas zobārstam? Vai policistam, kurš atbraucis uz zādzību vai kautiņu? Viņš arī padara savu darbu,» saka izmeklētāja.
Kāpēc igauņiem labāk?
Latvijā 2009. gadā veiktā aptaujā astoņi procenti iedzīvotāju atzinuši, ka mediķis viņiem pieprasījis kukuli, Igaunijā - tikai viens procents. Latvijā arī 55% iedzīvotāju aizpērn uzskatījuši, ka kukuļošana medicīnā ir plaši izplatīta, savukārt Igaunijā tā domājis 31%.
Šādu statistiku savā maģistra darbā, abas valstis salīdzinot, iekļāvusi vāciete L. Dirka. Dienai viņa atzīst, lai arī abām valstīm ir uzlabojumi, Igaunijai veicies labāk. Iespējams, viens no iemesliem ir tas, ka kaimiņiem, atgūstot neatkarību, bija zemāks korupcijas līmenis.
«Normas Igaunijā mainījušās ātrāk un radikālāk nekā Latvijā,» saka arī L. Dirka. Igaunijā aplokšņu pieņemšana bija kriminalizēta jau 2001. gadā. Igaunijai par labu arī spēlē tas, ka slimnīcas darbojas pēc privāttiesību principiem, līdz ar to vadītāji ir daudz atbildīgāki un vēlas izskaust negodīgu ārstu rīcību, nevis paļaujas, ka valsts beigās vienmēr palīdzēs ar līdzekļiem. Igaunijā arī ārstniecības iestādēs veic neatkarīgus auditus, kas atklāj nelikumības iepirkumos un neatbilstības grāmatvedībā.
L. Dirks arī secina - Igaunija korupciju medicīnas jomā atzinusi par nozīmīgu problēmu un izstrādājusi detalizētu pretkorupcijas stratēģiju. Sagatavots rīcības plāns ar konkrētām aktivitātēm, piemēram, igauņi ieviesuši elektronisko rindu sistēmu ārstniecības iestādēs. L. Dirka arī norāda - Latvijā visdrīzāk arī trūkst politiskās gribas.
Pēdējos gados pat veselības ministri korupciju medicīnā publiski nav nosodījuši. 2008. gadā Ivars Eglītis (PLL) pat rosināja radīt iespēju pacientiem slimnīcas kasē maksāt mērķziedojumus, kas oficiāli nonāktu konkrētā ārsta makā. Baiba Rozentāle (PLL) dažas dienas pirms aplokšņu kriminalizēšanas Dienai aploksnes pielīdzināja dzeramnaudām kafejnīcās vai frizētavās. Tagadējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) problēmu atzīst, bet aktīvi rīkoties nav gatavs, iniciatīvu viņš sagaida no nevalstiskajām organizācijām. Tiesa, arī šis sektors ir kluss. Pacientu ombuds par aplokšņu jautājumiem publiski nepauž paziņojumus pat tad, kad ārsts pieķerts prasām aploksni.
Ko saka slimnīcas?
Vidzemes slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa saka: «Par kādām «pateicībām» vispār varam runāt, ja statistika liecina, ka jau otro gadu 96% no visiem mūsu pacientiem ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība?» Slimnīcā pacienti nokļūstot ar smagām traumām, bezsamaņā, ar naudas trūkuma dēļ ielaistām slimībām.
«Būtu muļķīgi noliegt, ka kaut kāda veida neoficiāli naudiski darījumi starp pacientiem un slimnīcas medicīnas personālu atsevišķos gadījumos nav notikuši un, visticamāk, arī nenotiks,» saka Modris Dzenītis, P. Stradiņa slimnīcas valdes loceklis. Viņaprāt, tomēr ir jānošķir gadījumi, kad pacients pēc izrakstīšanās «vēlas pieticīgi un no brīvas gribas pateikties mediķim», no gadījumiem, kad mediķi pirms palīdzības sniegšanas dod mājienus, ko šāda palīdzība pacientam «izmaksās». Par pēdējiem gadījumiem M. Dzenītis aicina nekavējoties ziņot. Taču par pirmo gadījumu gan viņš uzskata, ka nepieciešams panākt «normālu tiesisku regulējumu». Pie šādas skaidri definētas kārtības, kādā pacients savu pateicību oficiāli var ar slimnīcas starpniecību nodot ārstniecības personām, Stradiņi tagad strādājot. Tiesa, tad mediķis neuzzinātu, kurš pacients un par kādu summu veicis dāvinājumu.