Aktieris ir iecienīts gan Eiropā, gan Holivudā. Viņa varoņi nereti ir bīstami, ar šerpu, izaicinošu raksturu. Kasela lomu sarakstā ir tādas kritiķu novērtētas un skatītāju iemīļotas filmas kā Oušena ducis/Ocean's Twelve, Austrumu solījumi/Eastern Promises, Melnais gulbis/Black Swan, Bīstamā metode/A Dangerous Method un Transs/Trance. Šoruden Latvijā tiks izrādīta vēl viena svaiga kinolente ar Kasela dalību - režijas brīnumbērna Ksavjē Dolana Tas ir tikai pasaules gals/It's Only the End of the World, kas pavasarī Kannu festivālā ieguva Žūrijas balvu. Intervijā, kura tapusi filmu studijā Universal Pictures*, Kasels atklāj spiegu trillera Džeisons Borns tapšanas aizkulises.
Ko jums nozīmē piedalīties šajā franšīzē?
Džeisona Borna filmās viss izskatās reāls, un tas ir ārkārtīgi pārliecinoši. Filmas vide līdzinās pasaulei, kādu pēdējos gados redzam ziņās, tādējādi pašas filmas atgādina ļoti dārgu dokumentālo kino.
Pastāstiet par savu varoni un to, kā viņš iederas sižetā?
Katrā Borna filmā ir savs «aģents», un šajā filmā tas esmu es. Man šķiet, ka šoreiz Pols Grīngrāss mēģinājis šim tēlam piešķirt mazliet vairāk dziļuma, lai mēs kaut nedaudz saprastu, kāpēc viņš to visu dara, kāpēc ir tik nikns uz Džeisonu Bornu, un šoreiz tas izpaužas vēl personīgāk nekā pēdējās filmās.
Viņš ir kā mašīna - nerimstošs, vajājot Bornu. Kā jums šķiet, kas ir viņa dzinulis?
Sirdsapziņas pārmetumi. Saprotiet, kad visu mūžu esi ar kaut ko nodarbojies un uzskati, ka tas, ko dari, ir pareizi, bet pēkšņi cits kareivis nolemj, ka tā rīkoties nedrīkst, un no tā aizbēg, tad visa tava pasaule pēkšņi zaudē piesaisti realitātei.
Jūs reiz teicāt, ka jums patīk ienirt lomā un ka jums tā jāizdzīvo ar ķermeni. Šī loma taču tam ir ideāla?
Nu, savā ziņā jā, pat pārāk! Tā, protams, ir ļoti fiziska loma - mēs braucam ar mašīnu, skrienam, šaujam un slēpjamies. Gluži kā pantomīmā.
Vai jums šie lomas fiziskie elementi sagādāja grūtības?
Jā, dažreiz. Daži, atceros, bija ļoti grūti, īpaši cīņa un arī epizode ar mašīnu - tik bīstami, ka 99 procenti jāizpilda «īstajiem» puišiem - kaskadieriem.
Metam Deimonam bieži patīk pašam izpildīt savus trikus. Kāda bija jūsu pieeja?
Tu izpildi tos, kurus spēj. Triki paši par sevi ir īsta māksla, un tie ir patiešām grūti. Līdz ar to vari izpildīt visu, kas vajadzīgs cīņai, bet tas, ko filmā veic ar mašīnām, - to kā aktieris nespēj. Un jebkurā gadījumā to arī neļaus apdrošinātāji.
Filmēšanās noteikti bija nogurdinoša. Ko jūs darījāt katras uzņemšanas dienas beigās?
Gājām uz masāžu. Kad visu dienu filmē kaujas epizodes, ar visiem dubliem un rakursiem, tad masāža ir vienīgais, kas vajadzīgs, jo sevišķi, ja vairs neesi 20 gadu vecs. Tikai tā vari pamosties un nākamajā dienā atkal darīt to pašu, citādi tas nav iespējams.
Kad strādājat svešvalodā, vai tas ietekmē jūsu tēlojumu?
Es ļoti gribētu teikt, ka nav atšķirības un nekas nemainās, bet tā nav taisnība. Es jūtos daudz ērtāk, kad tēloju franču valodā. Saprotiet, savā ziņā man ir sajūta, ka franču valodā teksts nemaz nav jāmācās. To izlasi, saproti, par ko ir runa, un, ja kas noiet greizi, katrā ziņā tiec atpakaļ uz kājām. Citā valodā, īpaši, ja varonis nav francūzis - un tā ir liela atšķirība -, darba ir vairāk.
Rezumējiet, kāda bija filmēšanās Džeisonā Bornā.
Tas bija ilgi, ļoti ilgi. Un, kad tā saku, nerunāju par pašu filmēšanu, jo, kad ierodies uzņemšanas laukumā, viss notiek - filmēšanas grupa strādā ļoti ātri un visu cauru dienu. Tomēr visā visumā norisinās tik daudz kas, ir iesaistīts tik daudz cilvēku, ka rodas sajūta, it kā tu būtu apmaldījies elles priekškambaros. Man elle būtu Lasvegasā - tu tur atrodies un gaidi, kad tev piezvanīs, un reizēm tev piezvana un saka: «Labi, mums jūs vajadzēs ap desmitiem vakarā, varbūt divpadsmitos vai divos naktī.» Galu galā tev piezvana pusčetros, un tu neesi gulējis, bet atgriezies filmēšanas laukumā, iekāp mašīnā, un tev liek lēkt no tilta vai darīt ko tamlīdzīgu.
*Studijas Universal Pictures publicitātes materiāls