Palīdzēja igauņu pieredze
Bezrūpīgāk 2014. gada pirmās dienas pavadīja seniori, kuri jau apguvuši bezskaidras naudas norēķinu prasmes un tie, kas uzkrātos skaidras naudas ietaupījumus samainīt pret eiro varēja uzticēt bērniem un mazbērniem. Kā atzīst Rīgas aktīvo senioru alianses RASA vadītāja Terēzija Mackare, seniori ar sapratni izturējušies pret pāreju uz eiro.
Palīdzējis arī pieredzes apmaiņas brauciens pie Igaunijas senioriem Tallinā, kuri pērn gada sākumā latviešu pensionāriem atklāja, kas jāņem vērā un kā vislabāk nodrošināties pret pārpratumiem. RASA seniori savukārt ar šīm niansēm jau laikus iepazīstināja daudzas citas Latvijas pensionāru organizācijas. «Pārejai uz eiro bijām sagatavoti,» atzīst T. Mackare. Viņa arī norāda - seniori ir ļoti atbildīgi un rūpīgi cilvēki, kas visu grib izdarīt laikus un precīzi. Un skrupulozi - visu grib izpētīt, aptaustīt. Liela daļa Rīgas senioru jau pērn gada nogalē iegādājušies jauno eiro komplektu, lai ar to iepazītos.
Nākuši arī uz RASA, iztaujājuši par neskaidrībām. «Ļoti atviegloti jutās, kad saņēma speciālos kalkulatoriņus jeb Latvijas Bankas sagatavotos naudas konvertētājus kartītes formātā, ko varējām cilvēkiem izdalīt. Ar tiem vieglāk un ātrāk pārrēķināt eiro latos un otrādi,» saka T. Mackare, tomēr nenoliedzot - pensijas vecuma ļaudīm šis bijis liels pārdzīvojums. «Vienu rītu atnāk pie manis kundzīte un bēdājas, ka droši vien esot apkrāpta: «Monētas apbružātas - mani ir piemānījuši! Un kur tad ir Mildiņa?!» Visiem tik ļoti gribas to Mildiņu! Daudzi bija sapratuši, ka naudas zīmēm jābūt svaigām, tikko nodrukātām. Tie, kas nekad nebija ceļojuši, neiedomājās, ka tagad apritē būs visu eirozonas dalībvalstu eiro. Bet satrauktos jau esam nomierinājuši,» apgalvo T. Mackare.
Jo nepatīk domāt?
«Mēs esam optimisti, pāreju uz eiro sagaidījām mierīgi. Vienīgi kāda kundzīte Pūrē sūdzējās, ka nevarot tikt galā ar cenu pārrēķināšanu, jo nepatīkot domāt, bet citiem problēmu nebija,» uzsver Vera Lauva, Kandavas Pensionāru biedrības vadītāja vietniece.
Arī Vārkavas Pensionāru biedrības vadītāja Janīna Ancāne atzīst, ka viņas pusē ar pāreju uz eiro esot pat apmierināti. «Savulaik, kad no rubļiem pārgājām uz latiem, tad gan bija kliegšana - par to, cik esam pazemoti, jo apzagti. Bet šoreiz cilvēki ir apmierināti. Daudzi saņēmuši jau šī gada pensijas un redz - viņi nav apkrāpti! Tikai saņemtā naudas summa lielāka,» smej Janīna Ancāne. Pat ja veikalos cenas noapaļotas par dažiem centiem uz augšu, Latgales pusē seniori nav dusmīgi - «lai nu tā būtu». «Mūsu pensionāri pat negāja stāvēt garajās rindās, lai iegādātos pirmo eiro komplektu - zinājām, ka no latiem izdos eiro. Lielai daļai nauda glabājas bankas kontā un uzkrājumu nav tik daudz, lai tos nestu mainīt uz banku. Veikalniekiem - tiem gan gāja grūti, it sevišķi mazajos veikalos,» novēroja Janīna Ancāne. «Paldies cilvēkiem par sapratni un pacietību,» taujāta par pirmajām darba dienām, pircējiem norēķinoties ar eiro un latiem, teic seniore, Narvesen kioska pārdevēja Ausmas kundze Jūrmalā. Viņa neslēpj - aizvadītās dienas pie kases aparāta pavadītas saspringti. «Skaitīju naudiņu un pārskaitīju gan pirms kioska atvēršanas, gan to slēdzot. Uztraukums bija liels. Tiklīdz nepareizi nospiedu kādu pogu, nervozēju, ka aizkavēju pircējus, bet cilvēki bija saprotoši, nedusmojās,» atzīst Ausmas kundze un turpina: «Mani pircēji pārsvarā ir gados vecāki cilvēki, un jau gada nogalē katru brīdināju, lai nekrāj santīmus. Bet daži bija tādi, kuri atnāk un nober sauju ar sīknaudu - skaiti nu! Tomēr man šķiet, ka seniori šīm pārmaiņām bija labi sagatavojušies.»
Paliks vismaz sirdī
Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene stāsta, ka pretēji prognozēm par decembra vidu kā karstāko laiku visvairāk uz bezmaksas informatīvo tālruni cilvēki zvanījuši gada pirmajās dienās -vidēji tie bijuši 450 zvanu dienā, no kuriem pārsvarā zvanītāji gados vecāki ļaudis. «Viens no galvenajiem neskaidrajiem jautājumiem bija par to, kā jāizskatās eiro, jo apgrozībā parādījās arī citu eirozonas valstu monētas. Piemēram, taujāja, vai tas eiro cents, uz kura ir cilvēks ar izstieptām rokām, arī der. Otrs - cilvēki vēlējās pārliecināties, vai netiek apkrāpti, un precizēt, vai tiešām summas no latiem uz eiro pārrēķinātas pareizi. Lūdza palīdzēt veikt matemātiskas darbības,» stāsta I. Rubene.
Nedz nepatiku pret eiro, nedz sašutumu par naudas maiņu cilvēki nav pauduši. «Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka tieši gados vecāki cilvēki ir skeptiskāk noskaņoti pret eiro. Bet, braucot uz semināriem un piedaloties diskusijās ar pensionāriem, redzējām, ka šī skeptiskā attieksme balstīta nevis konkrēti pret eiro, jo daudzi pensionāri uz ārzemēm nebija ceļojuši un eiro nebija redzējuši, bet gan pret valdību un politiku. Un eiro ieviešana bija tas brīdis, kad par to runāt,» norāda I. Rubene.
«Latiņš tomēr ir latiņš... Bet, ja valdība lēmusi, ka eiro ir jābūt, gan pieradīsim,» samiernieciski nosaka Valdis Stūre, pensionēts kapteinis no Pāvilostas.
Bet rīdzinieks seniors Sandris Romanovskis no Rīgas teic - citas izejas nav, atliekot vien eiro lietot: «Tas nekas, ka daudziem sanāca smieklīgas neērtības, it sevišķi komiskā naudas mīšana iepērkoties, kad atlikumu no glītā lata izdeva neglītajos eiro - sākumā, kamēr te vēl «kursē» Latvijas monētas, Mildas dēļ tās nesmukums nav tik uzkrītošs.»
Un tomēr. S. Romanovskis turpina: «Kad mācīti ekonomisti nāk klajā ar apliecinājumu, ka makroekonomikai nekādi diži uzlabojumi naudas reformas dēļ nesanāks - drīzāk zaudējumi, ko sagādāja ieviešanas tēriņi, un pārliecināšanas kampaņa, kas patiesībā bija lieka - ja reiz sabiedrības domas tik un tā ignorēja -, aug augumā nelāga skepse, tāda kā riebīga pēcgarša. Tāpēc, kamēr nebūs pārliecinoša skaidrojuma par naudas nomaiņas racionālo jēgu, mieles paliks, to mazināšanu atstājot laika ziņā. It sevišķi, zinot, ka Lielbritānija, Dānija, Zviedrija lieliski iztiek ar savu nacionālo valūtu, tāpat kā to grasās darīt daža laba jaunā ES dalībvalsts. Atliek vien cerēt, ka mūsu jaunā valdība atradīs vienkāršus, saprotamus vārdus līdzšinējo svešvārdu vietā un daudzu sirdis atbrīvos no šaubu akmeņiem.»