Tās rosināja Kalkūnu saimniece Labklājības ministrija (LM), uzzinājusi par notikušo ar centra klientu Viku (21). Viņu no Kalkūniem izņēma māte, kuru satrieca dēla stāvoklis. Viks bija ļoti izģindis, un viņam bija lieli izgulējumi. Veselības inspekcija turpina skatīt Vika lietu, tāpēc vēl nav galīgā LM slēdziena par galvenajiem lietā atbildīgajiem. Pagaidām zināms vien, ka reģionālā centra Latgale (tajā ietilpst Kalkūni kā filiāle) direktore Mārīte Grigāne ar rājienu sodījusi Kalkūnu vadītāju Skaidrīti Kazanovu un vēl pāris darbinieču, kuras nu atgriezušās darbā. LM iestāde Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Kalkūnos veica pārbaudi, lai izvērtētu bērnu tiesību ievērošanu centrā. Arī nevalstiskā organizācija Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi (LKPNDz) ir LM sniegusi savu atzinumu par Kalkūnos novērotajām problēmām.
Nepilda ieteikumus
«Nav pamata bažām, ka Kalkūnos bērni būtu nepietiekami ēdināti vai neaprūpēti vai ka pret viņiem izturētos necilvēcīgi. Pamatvajadzības ir apmierinātas,» saka Laila Rieksta-Riekstiņa, VBTAI priekšniece, taču uzsver - tās ir tikai pamatvajadzības. Šiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem būtu nepieciešama krietni labāka aprūpe. Centrā arī neesot nodrošināta kontrole pār kopējo aprūpes procesu. Proti, pat ja labi centra speciālisti nosaka rekomendācijas, kas aprūpētājiem jāpilda ikdienas darbā ar bērniem, aprūpētāji vai nu tās nesaprot, vai neizpilda, vai neuzskata par vajadzīgām. Turklāt to neviens nekontrolē.
Secināts, ka Kalkūnos nepietiek personāla bērnu grupās, kurās dzīvo smagie klienti. «Šiem bērniem nepieciešams 24 stundu atbalsts. Taču divi cilvēki uz 12 bērniem - tā nav normāla situācija,» saka Inga Šķestere, LKPNDz valdes priekšsēdētāja. Proti, nodrošinājums ar aprūpētājiem smago klientu grupās ir tāds pats kā vieglāku bērnu grupās. Arī L. Rieksta-Riekstiņa saka - centram ir jāizvērtē, cik un kāda līmeņa darbinieki nepieciešami. Arī to, vai šajā filiālē patiešām ir vajadzīgi vairāki galdnieki.
VBTAI atklāja - Kalkūnos daudz kas ir tikai uz papīra un dzīvē netiek izpildīts. Piemēram, speciālistu ieteikumi. «Pozicionēšanas (gulošo grozīšanas) plāni bija katram bērnam pie gultiņas, bet, kamēr mūsu darbinieces bija grupiņā, nekas nenotika tā, kā vajadzēja pēc plāna būt,» saka L. Rieksta-Riekstiņa.
Rada nomācošu vidi
Pārbaudēs speciālisti novēroja, ka bērnu ēdināšana notiek lielā steigā. Pēdējie ēdināmie bērni tiek pie atdzisuša ēdiena. Tā kā aprūpētāju ir par maz, ēdināšanā iesaista arī citus speciālistus, piemēram, logopēdu vai fizioterapeitu, kurš tajā laikā tiek atrauts no darba. Bērniem arī netiek nodrošinātas pastaigas tik daudz, cik vajadzētu.
«Kalkūnos arī netiek pievērsta pienācīga uzmanība svara kontrolei,» saka L. Rieksta-Riekstiņa. Piemēram, centrā bija konstatēts, ka kādai meitenei bija diezgan būtiski mazinājies svars, taču nekur dokumentācijā neparādījās, ka šim secinājumam sekotu kāda rīcība, proti, ārsta konsultācija. Tāda nebija notikusi. Speciālisti norāda - darbinieki nedrīkst uzskatīt: ja bērns nespēj sazināties ar valodas palīdzību vai nereaģē uz valodu, vai ir gulošs, tad viņš neko nejūt un viņam viss vienalga, piemēram, viņš neatšķir garšas un var ēst trīs vienā pudelē sastampātus ēdienus.
I. Šķestere arī saka - Kalkūnos vide nav piemērota cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, nav pareizi, ka viņi izvietoti centra otrajā stāvā. Līdz ar to pastaigas ratiņkrēslā nestaigājošajiem klientiem nodrošināt grūti. Viņasprāt, nevajadzētu koncentrēt tik smagus klientus vienuviet. Tas rada ļoti nomācošu vidi.
VBTAI kopā ar LKPNDz izstrādājusi dzīves kvalitātes nodrošināšanas vērtēšanas metodiku un plāno doties pārbaudēs arī uz citiem sociālās aprūpes centriem.