Viņaprāt, sabiedrība nenovērtē drošības nozīmi un tās riskus. Pirmkārt, uz to norāda tas, ka profesija nav labi atalgota, uzskata eksperts. «Par apsardzes darbu negrib maksāt ne valsts institūcijas, ne privātās. Uz to norāda iepirkumi, kuros nereti uzvar tas, kurš piedāvā mazāko cenu. Vai apsargam ir pienācīgi saņemt 1,08 latus stundā?» Grēkojot arī privātie uzņēmumi, kuri bieži maksā algas aploksnēs, nesniedzot darbiniekam nekādas sociālās garantijas un palielinot ēnu ekonomiku. Šo divu aspektu dēļ šajā nozarē novērojama liela kadru mainība, kas palielina informācijas noplūdes risku, tādējādi vājinot drošību un profesijas prestižu, uzskata nozares eksperts.
Jānis Zeps norāda arī uz trūkumiem apsardzes sertificēšanas sistēmā. Viņš uzskata, ka ar vienu sertifikātu nevar būt darbinieks, kurš veic vārtu vai durvju atvēršanas funkciju, un tāds, kurš patiešām veic operatīvu darbu, riskējot ar savu drošību. Viņš norāda, ka laba sertificēšanas sistēma ir kaimiņiem Lietuvā. «Sertifikāts tiek piešķirts nevis strādājošajam, bet darba devējam, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku. Ja gribi strādāt citā apsardzes firmā, jāsertificējas no jauna.»
Lai gan Latvijā sertifikātus saņēmuši 20 tūkstoši darbinieku, šajā jomā strādā tikai 12 tūkstoši, stāsta J. Zeps. Tajā pašā laikā daudzos reģionos šo darbinieku trūkstot.