EM cer, ka skaidrs un nepārprotams regulējums varētu stāties spēkā jau nākamgad, ja likumprojekts neiestrēgs Saeimas gaiteņos. Šīs izmaiņas nozīmētu galu Aqua Riga, kuras pamatdarbībā pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens ieguldījis 105 tūkstošus latu.
Vērienīgs biznesa plāns
Uzņēmums Aqua Riga biznesa plānā aptvēris plašu tirgu - Baltiju, Skandināviju, Baltkrieviju un dažus Krievijas reģionus. Aqua Riga gadā bija iecerējis pārdot 23 miljonus litru ūdens. Biznesa plānā ierakstīts, ka peļņa katru gadu tiktu novirzīta Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai un 10 gados tie būtu aptuveni 4,6 miljoni latu. Rīgas ūdens ieguldītos līdzekļus Aqua Riga atpelnītu aptuveni četros gados. Ražošanas apgrozāmajiem un pamatlīdzekļiem bija paredzēts ņemt arī 300 000 latu lielu kredītu, un aizdevumu bija paredzēts atdot četru gadu laikā. Pirmo produkciju vajadzēja realizēt jau pērnā gada oktobrī, taču dažādu iemeslu dēļ to vairākas reizes atcēla.
Idejai daudz pretinieku
Tas, ka Rīgas dome savai kapitālsabiedrībai ļāva dibināt Aqua Riga, nokaitināja ne tikai nozares pārstāvjus, bet arī EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kuras pārstāve Kristīne Barševska Dienai uzsver, ka Rīgas ūdens iniciatīva ir nelikumīga: «VARAM jau iepriekš Rīgas domei skaidri norādīja, ka normatīvajā regulējumā noteikti gadījumi, kādos publiska persona var veikt komercdarbību, un ka, šādi rīkojoties, pašvaldība pārkāpj likumu.»
K. Barševska skaidro, ka normatīvais regulējums neļauj pašvaldībai veikt komercdarbību jomās, kurās tirgus jau spēj nodrošināt pieprasījumu pēc noteiktas preces un pakalpojuma. «Ir risks, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs tirgu un radīs nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tajā jau strādājošajiem privātajiem uzņēmumiem, kam nav iespējas saņemt finansējumu no pašvaldības budžeta,» stāsta VARAM pārstāve.
Aqua Riga virzītāji par iespējamo konkurences kropļošanu saņēma pārmetumus arī no EM. Ministrijas juristi bija sagatavojuši uz likumu bāzes veidotu argumentāciju, piesaucot gan Valsts pārvaldes likumu, gan publisko personu komercdarbības koncepciju.
Tika prasīts Konkurences padomes (KP) vērtējums. KP norādīja, ka vērtēt uzņēmumu atbilstoši Konkurences likumam var tikai tad, kad tas tiks atzīts par tirgus dalībnieku. Visai kritiska pret projektu iepriekšējās vadības laikā bija KP, un, kā norādīja KP pārstāve Inita Kabanova, uzņemoties valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas, tiek nelietderīgi tērēti pašvaldības resursi. Drīz pēc tam par KP vadītāju kļuva Skaidrīte Ābrama, kura portālam Nozare.lv atzina, ka «tomēr varbūt viss nebūs tik melns, kā patlaban šķiet». Lai apturētu projekta virzību, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts aicināja Valsts kontroli (VK) izvērtēt Rīgas domes ieguldījumu Aqua Riga izveidē, taču VK nesaskatīja tam jēgu, sakot, ka nav nepieciešamo līdzekļu, turklāt «nav lietderīgi tērēt līdzekļus, lai izvērtētu un konstatētu to, ko jau konstatējušas atbildīgās valsts pārvaldes iestādes».
Likumu lasa citādi
Par Aqua Riga dibināšanu Rīgas domē nobalsoja 33 deputāti, pret bija desmit. Viens no tiem arī Vienotības deputāts Olafs Pulks, kurš apgalvo, ka neizprot motīvus, kāpēc ideja turpinājusi attīstību, par spīti iebildumiem. Nav īsti skaidrības arī par VK atteikumu veikt pārbaudi: «VK tomēr vajadzēja vismaz veikt kādu darbību, izvērtēt projekta lietderību. Ceru, ka tas nav kādu politisku mērķu dēļ.» O. Pulks uzskata, ka Aqua Riga ieguldīto naudu būtu bijis prātīgāk tērēt, nomainot dzīvojamo māju ūdens skaitītājus, jo liela daļa no tiem uzrādot ļoti kļūdainus mērījumus. «Rīgas ūdens, sadarbojoties ar citām domes kapitālsabiedrībām, ir gatavs izdot Rīgas avīzi. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir līdzekļi, ko ieguldīt ne savā pamatdarbībā,» prāto O. Pulks.
Uzņēmuma dibināšanas pamatojumā īpaša sadaļa veltīta likuma ietvaram, kurā Rīgas ūdens norādījis, ka tam «ir tiesības dibināt meitaskapitālsabiedrību, ievērojot, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos nav ietverts šāda veida darbības aizliegums». Iepriekš tik runātīgais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kurš reizē ir arī Rīgas ūdens kapitāla daļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, uz sarunu par VK secinājumu vairs tik viegli nebija pierunājams. Viņa pārstāvis Mareks Gailītis vispirms aicināja runāt ar Rīgas ūdens vadītāju Dagniju Kalniņu, jo tad, iespējams, jautājumi «atkritīšot paši no sevis». D. Kalniņa visu nedēļu bija slima, un beigās izrādījās, ka atvaļinājumā devies arī pats A. Ameriks.
Aqua Riga vadītāja Ineta Zalāne neuzskata, ka, dibinot uzņēmumu, pārkāpti normatīvie akti. «Pēc izglītības esmu juriste, un, stājoties amatā, man bija svarīgi, lai viss būtu tiesiski,» stāsta I. Zalāne un uzsver, ka līdzekļi, kas ieguldīti uzņēmumā, nav nodokļu maksātāju nauda. «Finansējums gūts no līdzekļiem, kas rodas, Rīgas ūdenim iznomājot brīvos objektus, kā arī citiem neregulētajiem pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram atskaites esam iesnieguši, regulators pārliecinājies, ka iedzīvotāju nauda uzņēmumā nav ieguldīta,» skaidro I. Zalāne. Patlaban Rīgas ūdens vadība vēlreiz analizē normatīvo aktu ierobežojumus, un Aqua Riga darbība ir pilnībā iesaldēta.
Gaidāmās izmaiņas
To, ka likumu ietvars šajā gadījumā ir pārprotams, apliecinājusi situācija, ka neviens no idejas pretiniekiem nav vērsies ar sankcijām ne pret domi, ne pret Rīgas ūdeni. Arī pēc tam kad būs stājies spēkā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, pašvaldību kapitālsabiedrības varēs dibināt meitasuzņēmumus, taču izņēmuma gadījumi būs nepārprotamāki. Valsts pārvaldes iekārtas likums joprojām būs aktuāls, un publiskas personas komercdarbību varēs sākt nozarēs, kurās ir dabiskais monopols, un vēl dažos gadījumos, tomēr kapitālsabiedrībai būs jāpierāda, ka ieguldītie resursi citā kapitālsabiedrībā tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti. Ar tādu pamatojumu kā ieņēmumu gūšana vien vairs nepietiks.