Diena jau ziņojusi, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka nākamā gada budžeta deficītam ir jābūt 6%, kas nozīmē, ka budžets ir jākonsolidē vismaz par 300 miljoniem latu. Lai naudu iegūtu, bet neceltu nodokļus, daudzas partijas pirms vēlēšanām solīja, ka naudu var «atrast» valsts pārvaldē un tās optimizācijā - par to runāja gan pašreiz opozīcijā esošie spēki, gan arī koalīcijas partijas - ZZS, Vienotība un TB/LLNNK.
80 miljonu plāns
Šobrīd par vienīgo atskaites punktu, ka kaut kas tāds varētu notikt, kalpo neilgi pirms vēlēšanām VK organizētās darba grupas veiktais valsts funkciju audits, kas paredz kopējo ietaupījumu 80 miljonu latu apmērā. Uz to atsaucas arī Finanšu ministrija, kas gatavo nākamā gada budžeta projektu. «Funkciju auditu neveica tikai Valsts kanceleja, bet gan liela darba grupa, kurā bija VK, Finanšu ministrijas, nevalstisko organizāciju un politisko spēku pārstāvji, tā ka šī pārstāvniecība ir jau nodrošinājusi plašu un izsvērtu viedokli par funkcijām un iespējamajiem samazinājumiem,» Dienai norāda FM pārstāve Baiba Melnace.
Tiesa, analizējot šo «80 miljonu plānu», jāsecina, ka aiz šīs naudas slēpjas nevis valsts institūciju dramatiska īsināšana, darbinieku atlaišana vai radikāla funkciju apvienošana, bet gan dotāciju samazināšana, piemēram, 1. klases skolnieku brīvpusdienām, izglītības pasākumiem, kā arī ģimenes pabalsta nogriešana, kas «atnestu» teju piecus miljonus latu gadā. Pretēji tam - ietaupījums uz valsts pārvaldes iestāžu rēķina ir salīdzinoši niecīgs. Piemēram, savienojot Konkurences padomi ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, plānots iegūt 400 tūkstošus latu gadā, savukārt, ja Latvijas institūtu iekļautu Ārlietu ministrijā, varētu ietaupīt vien Ls 7000. Daļu valsts funkciju plānots pārlikt uz pašvaldību pleciem.
Priekšlikumi maigi
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle, kuras pārstāvētā organizācija arī piedalījās darba grupā, Dienai atzīst, ka priekšlikumi esot ļoti humāni un maigi, ieklausoties ministriju viedoklī. «Mēs arī neesam spāņu inkvizīcija - ja ministrijas saka, ka nevar, varbūt tiešām nevar, taču potenciāls vēl ir.»
Ar daudz radikālākiem priekšlikumiem nesen gala ziņojumā klajā nāca Pasaules Banka (PB), ierosinot kritiski vētīt, piemēram, valsts aģentūras. Taču E. Egle uzskata, ka valsts aģentūrās varētu nebūt iespējas neko daudz ietaupīt, jo jau iepriekšējā reformas posmā notikusi gan algu samazināšana, gan vakanču likvidēšana. Viņa gan redz risinājumu, ka ar jaunu skatu uz ministriju naudas makiem varētu nākt nākamās valdības ministri. «Kritērijam jābūt, nevis vai labi izskatās un kādus amatus līdz šim ieņēmis, bet vai var piedāvāt strukturālo reformu.» Viņa arī uzskata - ja ar sociālo partneru palīdzību tika atrasta iespēja ietaupīt teju 100 miljonus latu, tikpat jāietaupa pašām ministrijām, iesakot savus priekšlikumus.
Galvenais nākamās valdības spēlētājs Vienotība pagaidām šajā jautājumā klusē, atsaucoties uz to, ka valdības darba deklarācija vēl tikai top.
Gatavi aizstāvēties
Premjera padomnieks un no Vienotības saraksta Saeimā ievēlētais ekonomists Andris Vilks netieši E. Egles pozīcijai piekrīt: «Ja puse ministru paliks tie paši, kas šobrīd, neticu, ka būs ieteikumi izdevumus būtiski samazināt.» A. Vilks arī ir vienās pozīcijās ar PB, norādot, ka nav pietiekami izvērtētas valsts aģentūru funkcijas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi. «Ministru prezidentam kā obligātu pasākumu jāuzdod izvērtēt finansējuma samazināšanas iespējas. Sliktākais, kas var notikt, ka samazinājums atkal notiks lineāri,» norāda A. Vilks, paužot bažas, vai funkcijas radikāli var pārskatīt un sakārtot dažos mēnešos līdz budžeta pieņemšanai.
Taču, pat īstenojot esošo «80 miljonu plānu», nav teikts, ka plānotos miljonus izdosies ietaupīt, jo ministrijas ir noskaņotas kareivīgi. «Tā ir neloģiska un mehāniska griešana, kas ir absolūti neiespējama. Funkciju analīze veikta, meklējot līdzīgus vārdus - ja funkcija ir meklēt, tad vienalga, meklēt sēnes vai noziedzniekus,» norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība), komentējot audita plānus, kas attiecas uz drošības jomu. Viņa piekrīt, ka var ietaupīt uz materiālo rezervju rēķina, taču ietaupīt uz to, ka noziedznieku konvojēšanu nodos Ieslodzījuma vietu pārvaldei, viņasprāt, nevar un tas nav loģiski.