Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un M. Mančinskis pirmdien svinīgi parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz arī citus pasākumus, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību. Banka sola mēģināt nodrošināt regulāru bankas darbinieku klātbūtni visos reģionālajos attīstības centros, kā arī piedāvās kreditēšanās pakalpojumus un atbalstīs skolēnu mācību uzņēmumus. M. Mančinskis šo atsaucību skaidroja ar iespējām tā veicināt ekonomisko aktivitāti novados. Ja līdz tuvākajai bankas filiālei jābrauc 50 kilometru, bet pēc skaidras naudas - uz kaimiņu novadu, par ekonomisko aktivitāti ir grūti runāt, uzskata LPS priekšsēdētājs. A. Jaunsleinis ir noskaņots sadarboties arī ar citām bankām, ja tās izrādīs interesi. Kā Latvijas Pašvaldību savienība, tā VARAM vadība par šo jautājumu bija runājusi jau ilgāku laiku. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) bija gandarīts par iznākumu, kāds ir iespējams, ja valsts, pašvaldības un komercinstitūcijas sadarbojas.
Bankas pakalpojumu pieejamības grūtības novados aktualizējās pēc SEB bankas lēmuma slēgt savas filiāles vairākos reģionālajos attīstības centros, kuru vidū ir arī Rugājiem tuvās pilsētas Balvi un Gulbene. Februārī šo jautājumu izvērtēja arī Saeimas Budžeta un finanšu komisija, klātesot Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, kas norādīja uz klientu skaita samazināšanos banku filiālēs, ekonomisko neizdevīgumu un globālajām tendencēm, kad aizvien vairāk tiek izmantoti bezskaidras norēķini.
Sējas novada centrs atrodas netālu no Murjāņiem, un agrāk tajā bija bankomāts. «To uzlika, tad nozaga, bet tad atkal uzlika,» Dienai stāstīja novada priekšsēdētājs Guntis Liepiņš (Reģionu alianse). Runa ir par tās pašas Swedbank bankomātu, kurš savulaik esot noņemts, jo tā uzturēšana bijusi neizdevīga. «Bankai jau šis būs tāds labdarības projekts, jo tagad cilvēki pieraduši dzīvot bez bankomāta,» piebilst domes priekšsēdētājs un norāda, ka Sēja «arī nav nekādā ellē», no tās var aizbraukt uz kādu centru. Arī pašvaldība pielāgojusies un algas saviem darbiniekiem maksājusi skaidrā naudā. Tagad vienošanās ar banku panākta un bankomātu uzstādīs novada domes ēkā. Cilvēkiem, iespējams, izdevīgāk būtu veikalā, bet tas varot no bankas paprasīt lielu naudu. «Mums šī problēma nebija šausmu stāsts, bet man pašam arī patīk, ja pie rokas ir skaidra nauda. Tad jūtos brīvāks,» piebilda G. Liepiņš.
Pārgaujas novada iedzīvotāji par gaidāmo bankomāta uzstādīšanu ir patiešām ļoti iepriecināti, Dienai atzina novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents (ZZS). Tas varētu atrasties Stalbē, kas ir novada vidū. Iepriecināti varētu būt arī garāmbraucēji, kuri vēlas iepirkties Straupes labumu tirdziņā, bet tajā mājražojumus var iegādāties tikai par skaidru naudu. Tagad atlikšot pabraukt dažus kilometrus tālāk un to varēs izņemt. Arī Pārgaujas novadā agrāk bijuši bankomāti - gan Hipotēku bankas, gan bankas Citadele izvietotais. Kad tos noņēma, pēc skaidras naudas cilvēki gāja uz veikalu, bet H. Vents uzskata, ka tā nav tirdzniecības iestādei raksturīga funkcija. LPS informācija liecina, ka bankomātu vēl nav Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Ciblas, Burtnieku, Garkalnes, Krustpils, Riebiņu, Rundāles, Vārkavas, Jēkabpils un Daugavpils novadā. Tiesa, vairāku minēto novadu domes ēkas atrodas kādas lielās pilsētas teritorijā, ieskaitot Garkalni, kuras mītne ir Rīgā.