Koncepcijā, kuras sagatavošana izmaksājusi 9422 latus, ieskicēti trīs sabiedriskā medija attīstības modeļi. Piesardzīgākais no tiem paredz kosmētiskas izmaiņas, jo televīzija un radio joprojām darbotos nošķirti. Progresīvais un radikālais modelis nozīmētu vienota sabiedriskā medija veidošanu, taču radikālā modeļa gadījumā medijs veidotu tikai ziņas, pārējais saturs tiktu iepirkts no neatkarīgajiem producentiem.
Darba grupā vienbalsīgi atbalstīts progresīvais modelis, taču tās locekļu entuziasma līmenis ir atšķirīgs. Šāds modelis «garantē ilglaicīgu sabiedriskā medija darbības spēju», norāda LTV valdes loceklis Edgars Kots. Viņaprāt, radikālais modelis ir pārāk nedrošs, jo liels funkciju slogs tiek uzlikts ārpakalpojumu sniedzējiem, savukārt otrs izbrāķētais modelis esot pārāk piesardzīgs. Atturīgāks ir LR valdes loceklis Dzintris Kolāts, kurš arī atbalstījis progresīvo modeli, jo tas ilgtermiņā varētu būt perspektīvāks. Tomēr Dz. Kolāts, kurš vērtējumā par LTV un LR «laulībām» ierasti bijis skeptiskāks par E. Kotu, vienota medija veidošanu esot atbalstījis ar «sirdssāpēm». Joprojām esot bažas par LR identitātes zaudēšanu un lielo investīciju novirzīšanu dārgajām televīzijas vajadzībām. Tomēr, viņaprāt, apspriežot jauna medija veidošanu, esot jāpieņem, ka tā menedžments būs labs un sapratīs radio vajadzības. Arī televīzijas tehnoloģijas lielākoties vairs neesot tik «superdārgas». Dz. Kolāts uzsver - ja laika gaitā parādīsies racionāli argumenti, ka LR un LTV saplūšana nav labākais variants, viņš paturot iespēju pārdomāt.
Jaunajā medijā paliktu visi četri LR kanāli, LTV tiktu izveidots ziņu, komentāru un sporta kanāls LTV pasaule, LTV 2. kanāls būtu «misijas un reģionālais kanāls». Medijam būtu arī vienots portāls. Integrētā ziņu dienesta žurnālistiem būtu jānodrošina saturs radio, televīzijai un interneta portālam. Vienota sabiedriskā medija veidošana būtu dārgs projekts - aplēsts, ka tas varētu izmaksāt 42 miljonus latu. NEPLP priekšsēža vietniece Dace Buceniece stāsta, ka projektam varētu piesaistīt Eiropas naudu, taču jebkurā gadījumā būtu vajadzīgs arī valsts līdzfinansējums. Koncepcija liecina, ka arī pēc jauna medija izveides tā finansējumam esot jābūt krietni lielākam nekā pašlaik LR un LTV kopā. E. Kots gan to sauc par ideālo variantu. Vēl viens «ideālais variants», kas starp rindām parādās koncepcijā, ir iespēja ar laiku pāriet uz licenču maksām. Ne sabiedriskie mediji, ne NEPLP gan uz to neuzstāj, un to retorika liecina, ka atbalstītu arī mērenāku modeli - pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus, ar laiku kļūstot par pilnībā valsts dotētu mediju.
Ja veido jaunu sabiedrisko mediju, nepietiek tikai ar ēkas uzcelšanu un jaunu tehnoloģiju iepirkšanu, nepieciešamas arī «smadzenes», uzskata Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Viņaprāt, pašlaik sevišķi LTV ir vājš menedžments, abos medijos trūkst spēcīgu žurnālistu. Jaunajā medijā nebūtu jāgarantē vieta pašreizējai vadībai un darbiniekiem, bet gan jāatlasa darbinieki konkurences cīņā, norāda J. Juzefovičs. Arī Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants piekrīt, ka koncepcijā par to bija jārunā.
D. Buceniece stāsta, ka Satiksmes un Kultūras ministrijas pārstāvji darba grupā ieceres atbalstījuši - tas esot cerīgs signāls. Tiesa, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība), kuras vadītā ministrija koncepciju virzīšot valdībā, to vēl nevarot vērtēt, jo neesot iepazinusies. Ja viss ietu kā pa sviestu, jaunais sabiedriskais medijs pilnvērtīgi varētu sākt strādāt 2018. gadā.