Pāris mēnešu pēc valdības apstiprināšanas sabiedrības uzmanību piesaistīja citu ZRP ministru aktivitātes. Tikai tad, kad tās pieklusa, ar savām idejām nāca vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs.
Nevarētu teikt, ka tagad par viņu vairs nesmīkņātu. Cilvēki tā īsti pret ministru atmaiga vien tad, kad presē parādījās ziņa, ka Edmunda un Ineses Sprūdžu ģimenē ir piedzimušas dvīņu meitenes Šarlote un Henriete. E. Sprūdžu gan tik ļoti arī vairs nesit, jo pašvaldības nav radušas ar savu ministru naidoties, ja vien viņš atklāti nenostājas pret tām. Varbūt tā bija E. Sprūdža kļūda, ka viņš vispirms paziņoja savas ieceres un sāka gaidīt, ko par tām teiks citi, bet neaprunājās ar pašvaldību vadītājiem pirms to prezentēšanas. Līdz šim pašvaldību ministriem nav bijis viegli panākt politisko atbalstu saviem nodomiem, kamēr tiem nepiekrīt pašvaldības. Grūtākais E. Sprūdžam vēl priekšā - atrast sabiedrotos gan koalīcijā, gan ārpus tās.
Nāk pēc Ķīļa
Veidojot valdību, ZRP ļoti vēlējās iegūt līdz tam Zaļo un Zemnieku savienības atbildībā esošo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un tas arī izdevās. Valsts prezidents Andris Bērziņš gan bija iekļāvis E. Sprūdžu to ministru sarakstā, par kuriem viņam ir šaubas, bet tās atklāti nepateica, tikai darīja zināmas valdības veidotājiem. Neoficiāli runāja gan par jaunā cilvēka pieredzes trūkumu, gan par viņa agrāko biznesu, kas daļēji pārklājās ar ministrijas kompetenci - vismaz e-lietās, kuru dēļ arī E. Sprūdžs visvairāk vēlējās šo ministriju.
Pāris mēnešu pēc valdības apstiprināšanas E. Sprūdžs palika kolēģa izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ēnā, lai neteiktu, ka nebija manāms tikpat kā nemaz. Tad viņš nāca klajā uzreiz ar vairākām iniciatīvām, kā pirmo piesakot likumprojektu par pašvaldību referendumiem, kas patīk iedzīvotājiem, bet ne politiķiem un uzņēmējiem, kuri saskata riskus paralizēt pašvaldību dzīvi. Tāpēc arī šādu projektu līdz šim nav izdevies pieņemt. Pēc tam bija aicinājums atteikties no vēlētām reģiona pašvaldībām, nostiprinot plānošanas reģionus, un mudinājums pārskatīt pašvaldību nodokļu bāzi, samazinot tām iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, attiecīgi to paredzot no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Atzīstot, ka pašvaldībām vajadzētu stimulus biznesa veicināšanai, to pārstāvji ideju tomēr neatbalsta, jo tas nozīmētu «no stabiliem ieņēmumiem pašvaldības nolikt uz nestabiliem ienākumiem» ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Nomaina Silenieku
«Runā jau viņš labi. Jāgaida, lai kaut ko arī izdara,» sacīja kāds ar šo jomu saistīts cilvēks. Vienu lietu E. Sprūdžs tomēr izdarīja - par spīti pretestībai, ko, šķiet, izrādīja arī Vienotība, kuras ministri savulaik atbalstīja Viestura Silenieka (ZZS) iecelšanu Rīgas brīvostas valdē, E. Sprūdžam izdevās no ZZS mantoto pārstāvi ostā nomainīt pret ZRP biedri Ingu Antāni. To atviegloja ziņa par Rīgas brīvostas zemes nomas līgumu, uz kura pamata pie Spilves pļavu zemes ticis brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam daļēji piederošs uzņēmums. Gan brīvostas pārvaldnieks, gan valdes loceklis V. Silenieks notikušajā nesaskatīja neko nosodāmu.
«Ja atnāk Silenieka kungs un stāsta man to pašu dziesmu, ir skaidrs, ka nekas nemainīsies un es viņam nevaru uzticēties. Nav cilvēkam mūžīgi jāstrādā vienā vietā. Tas ir neveselīgi,» noteica E. Sprūdžs. Pat ja tur nav likumpārkāpumu, viņaprāt, L. Loginovs varēja atkāpties no brīvostas vadītāja amata un iet pie sava pēcteča ar priekšlikumu un būtu dabūjis labu līgumu no Rīgas brīvostas. «Taču man neliekas prātā, kā tas var būt, ka pats sev var kaut ko iznomāt,» teica ministrs. Viņam izdevās īstenot tieši to ieceri, kura iepriekš nebija plaši izziņota. Taču no pieteikto pasākumu plāna zināmu virzību ieguvis tikai «Latgales desants», kas ir nokomplektēts un Ginta Klāsona vadībā drīz dosies pētīt situāciju Latgalē. Vārds «desants» ministram nepatīk, kāds to pateicis priekšā, un viņš neveiksmīgi atkārtojis. Kad nākamajā dienā ieraudzījis avīžu virsrakstos, sapratis, ka jādomā kas cits. Tā radusies rīcības komanda, bet, kamēr tā pošas uz tālo reģionu, citi ministri jau tur ir pabijuši un sākuši apkopot identificētās grūtības.
No mūziķu ģimenes
Dažiem šķiet, ka E. Sprūdžs joprojām jūtas kā premjera kandidāts. Faktiski jau viņš tas arī ir, jo ZRP nav ziņojusi, ka valde šo statusu politiķim būtu atņēmusi. V. Zatlers joprojām ir gandarīts par šo izvēli, jo E. Sprūdžs strādājot labi un godam izturējis priekšvēlēšanu cīņas. Kādā no tām viņš uz minūti «padarīja mēmu» arī ZZS premjera kandidātu Aivaru Lembergu no Ventspils domes. «Viņš pārstāv Ventspils iedzīvotājus, un man ar viņu ir jāstrādā tāpat kā ar visiem pārējiem, lai kādas būtu manas personīgās izjūtas,» tagad saka E. Sprūdžs. Arī A. Lembergs ir negaidīti saudzīgs, jo jaunais ministrs cenšoties, «vulgāri sakot, normāli iebraukt divās plašās nozarēs, kurās viņam nav ne teorētisku, ne praktisku priekšzināšanu, - vide un pašvaldības». Novērtējis priekšlikumu par plānošanas reģionu reorganizāciju kā «ļoti zaļu», A. Lembergs tomēr uzteica to, kas viņam jaunajā censonī patīk, - E. Sprūdžs vēlas palielināt pašvaldību lomu, radīt priekšnoteikumus, lai tās varētu apgūt vairāk Eiropas fondu naudas nākamajā plānošanas periodā. «Es nesteigtos ar kritisku vārdu paušanu. Cilvēks grib darīt labu. Ja tāds ir motīvs, no manas puses būtu nepieklājīgi prasīt jau pēc diviem mēnešiem, kad viņš ir knapi degunu apsildījis,» teica A. Lembergs, kurš uz ministru skatās cerīgi, ja vien viņam pietikšot pacietības un viņš nenobīšoties.
Ventspils pārstāvja attieksmi var saprast, jo kāpēc gan kritizēt ministru, no kura labvēlības arī atkarīga pilsētas izaugsme. VARAM bija viena no ministrijām, kuru pazaudēja ZZS. Zināms zaudējums tas bija arī cilvēkiem, kuriem savu interešu īstenošanā bija izveidojušies kontakti ar to. Neoficiāli dzirdēts, ka darbīgi ļaudis, kuriem ir ar šo jomu saistītas ieceres, netiekot raidīti projām. Grūtāk kaut ko lobēt esot Labklājības un Zemkopības ministrijā, kuras no ZZS pārņēma Vienotība. Uz jautājumu, vai pie E. Sprūdža nāk cilvēki, kas apmaiņā pret atbalstu ZRP vēlas saņemt palīdzību projektu īstenošanā, ministrs pēc pauzes teica: «Es tā ļoti konkrēti nevaru iedomāties. Pat tādi mājieni nav bijuši. Es tomēr esmu ideālists un tādā īstermiņa domāšanā nevaru piedalīties.»
Viens no pirmajiem priekšmetiem, ko viņš lūdzis nodrošināt kabinetā, bijusi tāfele, uz kuras teju katrā sarunā viņš zīmē shēmas. Nevar nepamanīt, ka gandrīz katrā no tām ministrs ik pa laikam kaut ko pasaka angliski. Tas tāpēc, ka arī domājot viņš angliski, jo šajā valodā daudz lasot. «Es gribētu izteikties skaistāk un precīzāk latviešu valodā, bet tad ir jālasa latviešu valodā daiļliteratūra, taču tam neatliek laika,» viņš piebilda. Ja par kaut ko citi E. Sprūdžu uzteica - tā bija prasme runāt un neapjukt, to varēja redzēt arī LTV 100. panta Preses klubā, ko viņš raksturoja kā pastaigu parkā, arī to vispirms pasakot angliski.
Uzdrīkstēšanos E. Sprūdžs skaidro ar atbildību, kas nāk līdzi no mājām, - triju bērnu ģimenē viņš bijis vecākais dēls un bieži atbildīgs par jaunākajiem brāļiem Robertu un Valteru. Ministra vecāki Uldis Sprūdžs un Dace Pachai, kura tagad kopā ar otro vīru dzīvo Dānijā, ir vijolnieki. Arī ministrs savā laikā spēlējis klavieres, klarneti un saksofonu. Maz stāstot par privāto dzīvi, E. Sprūdžs dzīvi komunicē sociālajos tīklos, tajā pašā laikā piemirst atbildēt uz viņam oficiāli sūtītām vēstulēm. «Ja citi saka, ka tev nav taisnība un tu to nevari izdarīt, tad zini, ka tu dari pareizi,» saka E. Sprūdžs. Šo viņa no angļu valodas pārtulkoto citātu var uztvert arī kā atbildi uz jautājumu, kā ministrs plāno izdarīt nodomāto.