Optimizācijas varā
Vēl 2010. gadā Latvijā bija 83 profesionālās skolas, bet pagājušajā mācību gadā - 63. To pārraudzība sadalīta starp IZM, Kultūras ministriju un pašvaldībām. Pērn septembrī IZM pārziņā bija palikušas 23 profesionālās izglītības iestādes, no kurām 17 ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss, un, kā liecina ministrijas dokumenti, turpmāka reorganizācija nav plānota, jo šāds skaits vērtējams kā optimāls.
Viens no iemesliem, kāpēc optimizācija notika, bija iespēja saņemt Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus. Rezultātā infrastruktūras uzlabošana un mācību aprīkojuma modernizācija notika 27 skolās, ieguldīti vairāk nekā 159 miljoni eiro. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule Dienai norāda, ka iepriekšējā struktūrfondu plānošanas periodā, kura ietvaros arī finansējums piešķirts, mērķtiecīgi izveidota laba materiāltehniskā bāze. «Vide ir kļuvusi pievilcīga, tā tiešām ir prestiža. Lūzuma posms ir pārvarēts, tagad tikai šī kvalitāte ir jānotur,» piebilst E. Papule.
Pievilcīgā vide, modernās tehnoloģijas ļauj secināt, ka, iespējams, izdosies sasniegt izvirzīto mērķi 2020. gadam - puse pamatskolas beidzēju izvēlas mācības turpināt profesionālajās skolās. Pašlaik šī attiecība ir 60% pret 40% - par labu vidusskolas izglītībai. Nesen uzrunāti PIKC par iespēju mācīties gribētājus uzņemt arī tagad, janvārī un februārī, rezultātā vēl 137 bērni varēs iegūt profesiju.
Gaida rezultātus
Visnesenāk lentīte griezta Ogres tehnikuma atjaunotajās mācību telpās - pagājušajā nedēļā. Rekonstrukcija izmaksājusi aptuveni 12,6 miljonus eiro. Tehnikuma direktore Ilze Brante Dienai stāsta, ka pēdējos gados aizvien mazāk jauniešu interesējušas mācības Ogrē. Visiem vilinoša šķiet Rīga, bet tagad interese varētu atkal atgriezties. Tehnikumā gan necer tikai uz Latvijas jauno paaudzi, bet arī ārzemniekiem, jo skola kļuvusi pievilcīgāka citām valstīm. Iepriekš bijusi vienvirziena kustība, jauniešiem dodoties apmaiņas programmās prom no Latvijas, taču tagad saņemti signāli no Vācijas, ka sadarbība varētu būt abpusēja.
Ieguldot 15,524 miljonus eiro, pērn oktobra vidū atklātas rekonstruētās un jaunbūvētās Jelgavas tehnikuma ēkas. Skolas direktore Janīna Rudzīte jau pirms gada, kad Diena viesojās Jelgavā, lika lielas cerības uz skolas prestiža celšanos, jo iepriekš daļai jauniešu bijis pat kauns stāstīt, kur viņi mācās. Tagad situācija mainījusies. Uz pusi samazinājies arī to bērnu skaits, kuri mācības pārtrauc. Tomēr audzēkņu skaita ziņā gan pozitīvo ietekmi vēl nevar redzēt. J. Rudzīte atzīmē, ka labs rādītājs ir arī tad, ja tas nesamazinās; tas šajā mācību gadā ir izdevies. Turklāt par skolu tagad esot ļoti liela interese, un «īstais rezultāts vēl ir priekšā», jo septembrī daudzi par rekonstrukcijas projektu nav zinājuši.
Sevi lielīt steidz arī Ventspils tehnikums, kurā ieguldīti gandrīz 15,5 miljoni eiro un atklāšana notika pērn augustā. Tā direktore Kristīne Vāgnere Dienai priekšā liek konkrētus skaitļus. Kopš 2011. gadā pirmo reizi nopietni sāka runāt par rekonstrukciju, audzēkņu skaits ir pieaudzis par 49%. Pirmajā kursā uzņemto jauniešu skaits pieaudzis par 33%, bet to bērnu skaits, kuri ir nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu uz septiņām un vairāk ballēm, palielinājies no 37% 2010. gadā līdz 74% pērn. To gan nevar saistīt tikai ar rekonstrukcijas projektu. Direktore piebilst, ka ir sakārtota materiāltehniskā bāze, pilnveidotas mācību programmas, kas ir saskaņotas ar darba devējiem, papildinātas arī skolotāju zināšanas. Visu laiku tiek domāts arī par mārketingu, lai radītu skolēnu interesi. Nav noslēpums, ka starp vispārējās izglītības iestādēm un profesionālajām skolām, cenšoties pievilināt vai noturēt jauniešus, sīva konkurence ir jau labu laiku. E. Papule gan prognozē, ka tas drīz varētu norimt, to daļēji ietekmēs sakārtota atalgojuma sistēma.
Ilgtermiņā gan ļoti svarīgi ir tas, ko sabiedrība domā par profesionālo izglītību. Ministrijā cer, ka skolēni un vecāki tagad redzēs, kas ir moderna profesionālā skola, pierādot, ka tur mācās arī veiksmīgi cilvēki. Arī K. Vāgnere uzskata - kamēr nozares pašas ar sevi neleposies, sakot, ka tajās strādā labākie speciālisti, un kamēr cilvēki uzskatīs, ka uz «profenēm iet tikai tie, kuri netiek nekur citur», tikmēr būs grūti kaut ko panākt pat ar visām lielajām investīcijām.
Sāksies nākamais posms
Lai gan skolu modernizācijā jau ieguldītas lielas summas un no reformām īstenota lielākā daļa, profesionālajām skolām joprojām ir pieejams finansējums arī no nākamā struktūrfondu plānošanas perioda - kopumā vairāk nekā 104 miljoni eiro. E. Papule skaidro, ka pirmajā posmā nauda tika ieguldīta vides sakārtošanā, būvniecībā, remontdarbos, modernā aprīkojumā un mācību materiālos atbilstoši darba tirgus vajadzībām, bet šoreiz tā paredzēta tieši jaunu programmu atbalstīšanai. Tāpat būs iespēja nodrošināt vēl to, kā pietrūkst, lai pēc septiņiem gadiem varētu teikt, ka profesionālās izglītības materiāltehniskā bāze ir sakārtota un nodrošināta programmu atjaunošana.
Tas gan nenozīmē, ka būs noslēgušās arī visas reformas šajā jomā. Atklāts ir jautājums, ko darīt ar profesionālajām skolām, kas nekvalificējas PIKC statusam, jo audzēkņu skaits ir mazāks par 500. E. Papule atzīmē, ka šo skolu turpmākā darbība būtu jāskata kopā ar koledžu attīstību un tas ietilpst turpmākajos ministrijas plānos.
Viena no šādām skolām ir Aizkraukles profesionālā vidusskola. Skolas direktore Ruta Krūkle stāsta, ka telpas ir izremontētas un materiāltehniskā bāze sakārtota, izveidota arī cieša sadarbība ar darba devējiem, tomēr skolā audzēkņu skaits nav lielāks par četrsimt. Nākotnes perspektīva gan neesot tik slikta - skola varot izdzīvot ar pašreizējiem līdzekļiem. Pēc direktores domām, «nevajag visu Latviju pārvērst vienādu, tikai kompetences centros». Nelielās skolas, kurās pedagogi pazīst visus audzēkņus un direktors var iesaistīties ikdienas darbos, ir Latvijas izglītības savdabība. Ja plānā ir kāda apvienošana, tai jābūt pamatotai un no tās jābūt ieguvumam, piemēram, Eiropas fondu finansējumam. «Ja tikai apvienošanās pēc, tad tam nav jēgas. Nevajag lieki pārsteigties,» atzīmē R. Krūkle.