«Tautas vēlēts Valsts prezidents būtu līdzsvara nodrošinātājs starp dažādiem varas nesējiem un vienlaikus politiķu pārmērīgās visatļautības ierobežotājs,» galveno mērķi pamato ārpus parlamenta esošās partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks - šis politiskais spēks 18.novembrī plāno sākt parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzētu visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas izveidošanu.
Lielāka ietekme
Ja piedāvātie grozījumi stātos spēkā, tad tautas vēlēts Valsts prezidents ieceltu tiesnešus, valsts kontrolieri, viņam būtu tiesības izvirzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja un Latvijas Bankas vadītāju, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amata kandidātu, kā arī divus Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātus, kurus apstiprinātu Saeima. Šāds risinājums varētu ja ne izskaust, tad vismaz minimizēt politisko birku piekarināšanu cilvēkiem, kuri kandidē uz minēto iestāžu vadītāju amatiem. Šādam prezidentam būtu arī tiesības apstiprināt ministrus un pat tos atcelt no amata, turklāt prezidents nevis reprezentētu, bet gan pārstāvētu valsti, paredz projekts. Valsts prezidenta amata kandidātus varētu izvirzīt Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības (tātad vismaz pieci deputāti) vai 10 000 balsstiesīgo pilsoņu.
«Lai to īstenotu, ir vajadzīgi daudzi likumu grozījumi, tomēr, neko nedarot, jau nekas nemainīsies. Var jau jebkuru ideju norakt tikai tāpēc, ka to izvirza viena vai otra «ne tāda» partija vai cilvēks, taču svarīgākais tomēr ir pats projekts un tajā piedāvātās normas,» lakonisks ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valsts tiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis, kurš konsultējis par iespējamajiem grozījumiem Satversmē.
Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers medijos jau pozitīvi izteicies par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, piemēram, KNAB vai SAB vadītāju nominēšanā, kā arī atzinis, ka kandidētu vēlēšanās uz šo amatu, ja to vēlētu tauta. Savukārt, kā Diena jau rakstījusi, politiķi par iespējamajām izmaiņām ir ļoti rezervēti, jo nezinot, kas «lācītim vēderā».
Šaubās par referendumu
«Pieļauju, ka daudziem politiķiem nepatiks prezidenta varas stiprināšana, tāpēc šie grozījumi Satversmē pēc sabiedrības apspriešanas tiks nodoti tautas nobalsošanai,» atzīst I.Parādnieks. Rīcības plāns paredz sāk vākt parakstus par šiem grozījumiem, lai referendums par tiem varētu notiktu vienlaikus ar 2010.gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Savukārt jau 10.Saeima pieņemtu detalizētu Valsts prezidenta vēlēšanu likumu, saskaņā ar kuru vēlēšanas notiek 2011.gada vasarā, līdz ar pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām, skaidro I.Parādnieks.
«Šaubos, vai ar referendumu kas izdosies, jo ir pārāk augsta latiņa - par jānobalso vairāk nekā pusei no Latvijas balsttiesīgajiem,» skeptisks ir bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Grozījumu projektu viņš gan nekomentēja, jo to neesot redzējis.
Vajagot diskusiju
«Diskusija ir nepieciešama, jo pašreizējā sistēma sevi ir izsmēlusi, bet politiskā kārtība un elite ir bankrotējusi,» uzskata Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Viņš bažījas, kas notiks ar to kandidātu, kurš tiks izvirzīts šim augstajam postenim, jo ir ļoti zema politisko diskusiju kultūra. «Derētu ieviest principu, ka diskusija par amata kandidātu ir pirms viņa apstiprināšanas, bet ne pēc tam, kad ievēlēts un nav arī izdarījis kādus pārkāpumus, tādējādi sargājot šo valsts vadītāju no nemitīgām ķengām,» - tā A.Borovkovs.