Zoodārzā bez steigas!
Pūķi austrumu zemēs cilvēkiem nesot laimi, mieru, bagātību, bet rietumos viņi zogot princeses un darot daudz citu sliktu darbu. Visi zinām, ka pūķi ir cilvēku galvās izfantazēti radījumi, tiesa, viņiem uz zemes gan netrūkst līdzinieku. Māris Lielkalns smej, ka zoodārzā to ir desmiti bruņurupuču, ķirzaku, krokodilu, čūsku, bet visā pasaulē ap 9400 rāpuļu sugu. Savukārt Arkādijs Poppels iesaka nepakļauties emocijām un Pūķa gadā nedāvināt šos radījumus draugiem un tuviniekiem, ja vien viņi nav šo radību cienītāji un paši nav lūguši savdabīgo dāvanu. Pretējā gadījumā - iedomājieties vien, kur pēc laika apdāvinātais liks izaugušo divus vai trīs metrus garo radību? Vēlies ieskatīties Pūķim acīs? Tad neturi pūķveidīgo mājās, bet aun kājas un dodies uz zoodārzu! Tur terārijā rit noslēpumaina un pārsteigumiem pilna dzīve. Ātri izskrienot cauri telpai, var likties, ka aiz stikla sienām neviena nav. Taču, palēninot soli vai pat uz brīdi sastingstot, ieraudzīsi tos, kas, nomaskējušies džungļu zaļajā lapotnē, pelēkajos akmeņu krāvumos, smiltīs un ūdenī, un, acis nemirkšķinot, cenšas tevi hipnotizēt. Kā katra dzīva radība arī visi pūķveidīgie cilvēkam māca dzīvot, izdzīvot un pat kļūt laimīgam. Ieklausīsimies!
Pārbaudītas mācības
Pūķveidīgie ir pozitīvi radījumi, viņi prot pārsteigt un labi sadzīvo ar cilvēku - ja ievērosi distanci un būsi labs un godprātīgs pret viņiem, to pašu saņemsi pretī. Pretējā gadījumā dzīvosi viens kā koks vai kā degunradža iguāna, kura ar jokainajiem izaugumiem uz galvas un astes visvairāk līdzinās pūķim, bet raksturā - sargi, Dievs, ar tādu nokļūt vienā kompānijā! Saņemam pirmo Pūķa gadā un vispār dzīvē noderīgo mācību - centies pielāgoties apstākļiem, sadzīvo ar cilvēkiem.
Daudzi cilvēki dzīvo no rokas mutē, nedomājot par rītdienu. Tad izrādās, ka maciņš pēkšņi ir tukšs, krājkontā - ne santīma, bet ledusskapī - tikai aukstums. Pūķveidīgajiem tāda situācija nav iedomājama. Viņi izdzīvojuši cauri gadu miljoniem tāpēc, ka prata saglabāt iztiku nebaltai dienai. Piemēram, leopardu gekons barības rezerves uzkrāj astē un dzīvo svilpodams, kad tuvākajā apkārtnē nav itin nekā ēdama. Savukārt laikā, kad stindzina aukstums vai valda neciešama svelme, visprātīgākais ir pavadīt laiku alā. Cilvēkiem arī vienmēr jābūt pa rokai nelielām rezervēm, piemēram, zaptes un gurķu burkām, graudiem apcirkņos, sīpolu virtenēm un nebaltai dienai atliktiem latiņiem.
Jestrie zaļsekstes baziliski parasti dzīvo ūdenstilpju tuvumā. Sajūtot briesmas, viņi ielec ūdenī un, pateicoties spēcīgajām pakaļkājām un garajiem pirkstiem, skrējienā spēj attīstīt tādu ātrumu, ka šķiet - radījums skrien pa ūdens virsmu! Dažas tuksnešu ķirzakas dažu sekunžu laikā ierokas zemē, bet citas atraujas no koka un, izplešot ādas krokas ķermeņa sānos, spēj aizplanēt pa gaisu. Mācība mums Pūķa gadā - kad saproti, ka tuvojas briesmas, jāreaģē ātri, pa fikso pazūdot.
Lidojums virs bezdibeņa
Rāpuļi ilgu laiku var pavadīt sastingušā pozā stāvot, sēžot, guļot. Viņu zvīņojums pielāgots apkārtējai videi un ienaidnieki var paiet tiem garām, uzskatot šamējos par lapu, zaru vai siekstu. Atšķirībā no rāpuļiem daudziem cilvēkiem nepiemīt spēja saglabāt mieru jebkurā situācijā, bet panikas brīdī homo sapienam atslēdzas reālā domāšana. Te prātā nāk ainas no multenēm, kurās varonis turpina skriet, kaut jau atrodas virs bezdibeņa. Sasteigta un haotiska darbošanās labumu nevienam nav nesusi. Lūk, būtiska rāpuļu mācība - jebkurā situācijā saglabā mieru!
Pūķveidīgo ēdienkarte sastāv no kukaiņiem, gaļas, zivīm, no dārzeņiem un augļiem. Laikmeti rit cits aiz cita, bet rāpuļiem vienmēr modē svaigēšana. Neviens rāpulis neēd pārstrādes produktus! Labāk badā nomirs, bet neņems mutē karbonādi, siera izstrādājumus, šašliku, ceptas olas, hamburgerus un čipsus, nedzers kolu. Visu tikai svaigu! Gribat ilgi dzīvot? Pūķis iesaka - domājiet par svaigēšanu!
Visi pūķveidīgie jeb rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki. Barība viņiem nepieciešama, lai būtu spēks kaulos, nevis lai sasildītos, un ēd viņi pavisam nedaudz - čūska apēd vienu trusīti mēnesī un jūtas laimīga. Pūķa gadā arī cilvēkiem vēlams nekraut šķīvjos ēdienu pāri malām. Mērenība visās lietās!
Lai cik krāšņi būtu pūķveidīgie, viņiem vienmēr ir tikai viens tērps. Čūskas kā zeķi nomauc ancuka virsējo kārtu, kas ir apnicis (nolietojies). Zem tā atrodas svaigs, mirdzošs tērps. Ķirzakas nomet apģērbu lēverainiem gabaliem. Ne tām skapis vajadzīgs, ne jādomā, ko vilkt mugurā, jaunai dienai austot. Nav arī visu laiku melnā jāstaigā. Jemenas hameleons, piemērojoties apstākļiem, vienu un to pašu tērpu krāsas ziņā spēj dažādot neskaitāmās variācijās, zaļsekstes bazilisks džungļos nēsā spilgti zaļu tērpu. Sagaidot Austrumu gadu miju, Pūķis iesaka uzvilkt vizuļojošu tērpu vai izrotāties ar spilgtām šallēm un rotas lietām un arī ikdienā nebaidīties būt krāsainiem.
Mērenība, aukstasinība, pozitīvs noskaņojums, iecietība citam pret citu - Pūķa mācības ir vērā ņemamas, tad gads būs gana labs.