Pat maratonos
Diena Juri satiek rehabilitācijas centra trenažieru zālē. Lai gan jaunais vīrietis ir ratiņkrēslā, viņš ar apņēmību trenējas, savas spējas pierādot arī fotogrāfam. Juris atzīst, ka te jūtoties vislabāk un «ķer labas sajūtas».
Pēc negadījuma viņam neviens tieši neteica, ka turpmāk būs jāsēž ratiņkrēslā, bet to sapratis pats, jo lauzti bija kakla skriemeļi. Nonākot Vaivaros, Jurim gan rokas nav nolaidušās - iedvesma gūta no citiem cilvēkiem ratiņkrēslā, viņi nav padevušies, trenējas un izskatās ļoti labi. «Saprotu, ka ir jātrenējas, lai pilnvērtīgi dzīvotu. Ja tu esi vārgs, nevari ne pabraukt, ne pārsēsties - neko nevari izdarīt. Bet, ja trenējies, esi stiprs un vari dzīvot,» atzīst Juris.
Tagad puisis Vaivaros ir vien reizi gadā uz trīs nedēļām. Sākumā gan tur pavadīts daudz laika, apgūstot pat tādas lietas, kā apģērbties, sēdēt un rūpēties par sevi. Juris piebilst, ka tieši sākumā rehabilitācija ir visnozīmīgākā, bet, piemēram, tagad viņš trenējas, lai turpinātu atjaunot ķermeņa funkcijas. Lai gan tas nenotiek ātri, Juris tomēr cer, ka atkal kaut kad varēs staigāt. Otrs iemesls - jau apmēram gadu viņš piedalās sacensībās ar sporta ratiem, braucot pusmaratona un maratona distanci. 21 kilometru līdz šim izdevies pieveikt stundā un 36 minūtēs, tomēr šis rezultāts vēl esot krietni jāuzlabo, atzīmē pats sportists.
Iespējas lielākas
Jurim un citiem pacientiem Vaivaru spinālo pacientu rehabilitācijas programmas, kas tikko saņēmusi starptautisku akreditāciju, izmantošana ir valsts apmaksāta. Kā Dienai norādīja rehabilitācijas centra vadītāja Anda Nulle, programmā vieta vienlaikus ir 25 pacientiem, bet šogad rehabilitāciju kopumā saņēmušas 330 personu. Tas gan nenozīmē, ka visi pacienti Vaivaros nonākuši uzreiz pēc traumas, daļa rehabilitāciju veic atkārtoti. Uz tūlītēju rehabilitāciju pēc traumas pacients var nonākt bez rindas, taču uz atkārtotu - var nākties gaidīt.
Pēc vadītājas teiktā, iestāde varētu strādāt efektīvāk, bet tam trūkst līdzekļu. «Centrā ir iespējas rehabilitāciju piedāvāt vēl vairāk pacientiem, bet ar esošo finansējumu tam nepietiek. Mums ir jāplāno līdzekļi. Lai mēs uzņemtu vairāk pacientu, ir nepieciešama multifunkcionāla zāle, jo sadzīt cilvēkus kaut kur un nepiedāvāt kvalitatīvus apstākļus ir apburtais loks. Mums šeit ir vieta - neremontēta daļa, kur šo zāli ierīkot, tad varētu nodarbināt vairāk speciālistu un uzņemt vairāk pacientu,» stāsta A. Nulle.
Problēma plašāka
Taču runa nav tikai par konkrēto centru, finanšu līdzekļu pietrūkst visai jomai. Tam piekrīt arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) atzīmējot, ka rehabilitācija ir tā joma, kur viss vēl nav sakārtots. Pēc A. Nulles domām, mērķis arī neesot visus pacientus koncentrēt tikai Vaivaros. Tur nonāk pacienti ar smagākajām traumām, savukārt vieglāku traumu gadījumā lielākām iespējām būtu jābūt reģionos.
Lai gan daļā reģionālu slimnīcu ir arī rehabilitācijas nodaļas, ar to nepietiekot. Vidzemes Rehabilitācijas centra virsārste Ārija Zvaigzne Dienai atzīmēja, ka pacients pēc mugurkaula traumas valsts apmaksātu rehabilitācijas kursu var iziet arī Valmierā, kur strādā speciālistu komanda, taču vienlaikus šo pakalpojumu var saņemt tikai divi spinālie pacienti. Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes loceklis Mārtiņš Karnītis gan uzskata, ka laikā, kad finansējums ir ierobežots, lietderīgāk būtu koncentrēt resursus vienuviet, kur pacients var iziet sākotnējo rehabilitācijas kursu pēc traumas, savukārt pēc tam to turpināt reģionos pie vietējiem speciālistiem.
Rehabilitācija mājās
Atgriežoties pēc rehabilitācijas kursa mājās, pacientu var sagaidīt virkne problēmu, kas traucē veiksmīgi turpināt atveseļošanos. M. Karnītis paskaidroja, ka nereti pēc traumas pacients nav bijis savā dzīvesvietā pat pusgadu, tāpēc jādomā arī par vides pielāgošanu vai pat dzīvesvietas maiņu. Savukārt tas var novest pie rehabilitācijas atstāšanas novārtā. Tādēļ patlaban tiek meklēta iespēja, pacientam atgriežoties pēc traumas, nodrošināt valsts apmaksātu rehabilitāciju arī mājās, kā tas ir, piemēram, insulta pacientiem. Strādājot pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, šāda vienošanās bijusi panākta, taču gala variantā nav iekļauta. Veselības ministrijā Dienai norādīja, ka izmaiņas veiktas, jo trūkst finansējuma. Tomēr tas nenozīmējot, ka jautājums izņemts no dienaskārtības. Risinājums tiks meklēts darba grupā. Arī M. Karnītis sola rīkoties, lai noteikumus tomēr mainītu par labu pacientiem.