Svešvaloda no 1. klases jāmāca kā
obligāta
ZRP. Bez angļu
valodas nākotnē nevarēs ne dzīvot, ne strādāt, tāpēc tā ir jāmāk un
jāmāk ļoti labi, tā kā dara visi mūsu kaimiņi Ziemeļvalstīs,
Igaunijā uz to iet. 1. vai 2. klasē, lai to izlemj pedagogi, lai
izmēģina dažādas metodes un modeļus.
SC. Vai
nu mācīt no pirmās klases, vai otrās, tas nav politiķu jautājums,
es domāju, tas ir tīri metodikas jautājums, un lai profesionāļi un
metodiķi šādus jautājumus izstrādā.
ZZS. Angļu
valodu skolās ir jāmāca no pirmās klases viennozīmīgi, jo tā valoda
pasaulē tomēr ir daudz plašāk lietojama.
VL-TB/LNNK. Šeit reizē būtu atbilde uz Jurkāna
kunga teikto par šo plāksnīti pie Purvīša gleznas. Es domāju, ka
šis ir tas, ko jūs ārlietās pazīstat kā vēstījumu, un, ja mēs
pieņemam, ka Latvija ir izvēlējusies ceļu būt nacionāla un
eiropeiska valsts, tad šis arī ir tas vēstījums. Valsts valodā
pirmais uzraksts un Eiropas kopējā valodā, angļu valodā, otrais
uzraksts. Es domāju, ka tieši tas pats attiecas uz mazajiem
bērniem, kas šobrīd sāks skolas
gaitas.
Vienotība. Ja Latvija grib būt
konkurētspējīga, pārtikusi valsts, mums ir jādarbojas pasaulē,
atklātajā pasaulē, un ārpus Latvijas robežām mēs neapšaubāmi
pārsvarā varam komunicēt tajās valodās, kuras tur ir. Eiropā tā ir
angļu valoda.
ŠRP-LPP/LC. Ja mēs runājam par
to, ka Latvijai ir beidzot jādomā, kā sāks pelnīt naudu, ka nāks
cilvēki, kas ieguldīs, tad svešvalodas ir jāmāca intensīvi no pašas
pirmās dienas. Krievu valoda, ir jāmāca angļu valoda, ja ir
iespējas - vācu valoda utt.
ŠRP-LPP/LC. Tā
paaudze, kas ir izaugusi ar ļoti sliktām krievu valodas zināšanām,
vienkārši ir aplaupīta. Nelaime tā, ka mēs dzīvojam visu laiku
vēsturē, brīvdabas muzejā. Brīvdabas muzeju nevajag, tikai latviešu
valodu, ar to pietiek. Bet, ja mēs gribam dzīvot globālā vidē, mums
ir jāmāca svešvalodas intensīvi.
Vienotība.
Mēs joprojām esam pēcokupācijas seku pārņemtā valstī, un tā arī ir
atbilde, kāpēc šajos divdesmit gados latviešu attieksme pret krievu
valodu ir bijusi, uzceļot barjeru. Tā ir bijusi attieksme par 50
okupācijas gadiem. [..] Ja mēs gribam ar Krieviju, mums ar Krieviju
ir jāsadarbojas un jādarbojas. Tas nozīmē, ka latviešiem ir jāzina
arī krievu valoda, tas nav nekāds kauns zināt šo valodu. Skolas,
kuras piedāvā krievu valodu saviem skolēniem, rīkojas pareizi, un
vecāki, kuri iesaka saviem bērniem izvēlēties arī šo valodu, vai tā
ir fakultatīvi vai kā, rīkojas pareizi.
SC.
Krievu valoda, pirmkārt, ir Latvijas vēsturiski lielākās
mazākumtautības valoda. Un attieksme pret šo valodu parāda, vai
valsts ciena šo cilvēku grupu, šo savu pilsoņu grupu vai ne. [..]
Šobrīd 86% no latviešu skolēniem izvēlas krievu valodu kā otru
svešvalodu, tā ka šādas iespējas noteikti ir jānodrošina. Piespiest
- nu diez vai, jo tas ir patiešām cieņas, attieksmes un izvēles
jautājums.
ZZS. Ņemot atkal, kas ir mūsu
kaimiņi, krievu valoda, protams, ir vērtīga. Mana meita tagad ies
6. klasē, un tagad tikai 6. klasē viņiem sāks mācīt krievu valodu
un mācīs divas stundas nedēļā. Tas, manuprāt, ir stipri par maz.
Tur varētu sākt kādā 3., 4. klasē, tas būtu normāli. Bet 1. - es
nezinu, varbūt, ka 1. vēl nevajag.
ZRP. Ņemot
vērā visu to vēsturisko bagāžu, kas mums ir, neteikšu, ka krievu
valoda ir jāpadara par obligāto priekšmetu skolās, nē. Bet iespēja
mācīties krievu valodu jādod, un tas nav nekas ļauns, tas ir
kapitāls, tas mums palīdzēs konkurēt globālajā ekonomikā.
VL-TB/LNNK. Atbilde ir
nē.
VL-TB/LNNK.
Panākot mērķi - tātad latviešu valodu skolās no pirmās klases un
valsts apmācību latviešu valodā -, latviešu valoda būs daudz
dziļāka un daudz pamatīgāka, lai šie cilvēki paši vairāk vēlētos
integrēties sabiedrībā, kļūtu par pilsoņiem, un šis pilsoņu loks
paplašināsies. Naturalizācijas procesa kārtība nav
jāmaina.
ŠRP-LPP/LC. Pilsonība piešķirama
visiem tiem, kas to vēlas un kas te ir piedzimuši. Nākamais ir
vēlēšanu tiesības pašvaldību līmenī. Jāmaina ir attieksme. Kamēr
nepilsoņi dzirdēs no politiķiem to, ko viņi šodien dzird, kamēr
valsts pret viņiem attieksies kā pamāte, nekādas integrācijas
nebūs. Ja valsts ir ieinteresēta integrācijas procesā kā tādā un
patiesi ieinteresēta, tad tā nav jāmērcē liekulības mērcē, tas ir,
ko visu laiku Latvijā šodien dara.
SC.
Pirmkārt, jāatzīst tiesības uz Latvijas pilsonību visiem Latvijas
skolu beidzējiem. Šobrīd pilsonība tiek piešķirta reģistrācijas
kārtībā tikai tiem, kas pabeidz skolu ar latviešu mācību valodu.
Otrs, jāmaina procedūra, kā nepilsoņu bērni tiek atzīti par
Latvijas pilsoņiem. Es domāju, ka automātiski jāreģistrē bērni kā
Latvijas pilsoņi, izņemot gadījumus, ja bērnu vecāki ne tikai
vēlas, bet var arī pierādīt, ka bērns iegūs citas valsts pilsonību.
[..] Naturalizācijas eksāmeni ir jāmaina, jāievieš jauni
atvieglojumi, ja mēs patiešām gribam, lai cilvēki justos piederīgi
Latvijai.
Vienotība. Nemaz nav runa par to, ka
kāds varētu Vācijā pieprasīt naturalizāciju un nezināt vācu valodu,
un to nelietot. Par tādām lietām tur neviens Eiropā nerunā, bet
šeit mums par to ir it kā jādomā. Vēl ir jautājums par to, vai mēs
varam kaut ko uzlabot un tas ir tas, par to, vai ir jābūt vecāku
gribai izpaustai tad, kad piedzimst bērns, piemēram. Būtu lieliski,
ja vecāki šo personīgo gribu paustu, un tas varbūt ir tāds sava
veida emocionāls un lūzuma moments, un attieksmes pret jautājumu
moments.
ZZS. Politiķiem ir bail, ka, ja mēs
iedodam šo te pilsonību tiem 300 tūkstošiem, tad nākamajās Saeimas
vēlēšanās Saskaņas centram būs 51 balss. Es domāju, ka,
paejot šiem 20 gadiem, šis naturalizācijas process ir pārvarams, ja
ir vēlēšanās, bet prasīt no tiem septiņdesmitgadīgajiem… Viņi taču
sāka šajā neatkarīgajā valstī dzīvot, kad viņiem bija 40, 50, - kas
viņiem traucēja? Protams, 70 gados viņi vairs neies un
nenaturalizēsies. Es domāju, ka visi tie instrumenti ir. Bērniem,
manuprāt, varētu dot [pilsonību].
ZRP. Jāsaka,
ka mēs kā valsts, kā sabiedrība esam ieinteresēti, lai cilvēki
naturalizējas. Zatlera Reformu partija atbalsta automātisku
Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem, kas neatkarīgajā Latvijas
valstī ir piedzimuši, sākot ar 91. gadu. Šobrīd ir tā, ka, ja abi
vecāki ir nepilsoņi un nevēlas bērnu reģistrēt kā pilsoni, bērns
piedzimst nepilsonis - mums ir jāizbeidz nepilsonība kā parādība
Latvijā, lai vairs neatražojas šis fenomens. Ir jāpalīdz tiem
cilvēkiem, kas vēlas, bet neprot valodu pietiekami labi. Viņiem ir
vajadzīgi bezmaksas vai lētie latviešu valodas
kursi.
VL-TB/LNNK. Agri
vai vēlu šo jautājumu vajadzētu nolikt malā, par to, es domāju,
šaubu nav nevienam, bet, vai šis būtu piemērotākais brīdis, par to
es esmu pārliecināts, ka ne. Arī Nacionālā apvienība ir
pārliecināta, ka ne. Jautājumu par okupāciju mēs esam ļoti pamatīgi
un smagi izdiskutējuši jau 90. un 91. gadā, un ir savādi, ka mēs
pie tā atgriežamies šodien.
ŠRP-LPP/LC. Mēs
visu savu neatkarību būvējām starptautiskā laikā uz šo faktu, tagad
sēdēt šeit, spriedelēt un izmantot šo valsts nelaimi kā politisko
ķieģeli ir šausmīgs grēks manā skatījumā. Cik var tālu aiziet savā
politiskajā muļķībā un necieņā pret savu vēsturi? Gribu atgriezties
pie 98. gada. Es [J. Jurkāns] piedalījos ārlietu komisijā, kur tika
rakstīta Baltijas harta, un mēs nekādiem spēkiem nevarējām
pārliecināt amerikāņus lietot vārdu «okupācija». Vēl vairāk, ja
Kristovska kungs būtu palasījis starptautiskus dokumentus, kurus
parakstīja četru valstu prezidenti, tur pat nav rakstīts, ka
vardarbīgi Baltijas valstis inkorporēja PSRS.
ZZS. Man kā vēsturniekam, kurš klātesošā
profesora Daukšta vadībā ir pētījis šo posmu, faktiski nav nekādu
šaubu, ka okupācija bija. Jautājums, vai mēs spējam un varam arī
tos cilvēkus, kam tagad ir 60, 70 gadu, vairs pārliecināt, ka tie
laiki, kurus viņi uzskata par savas dzīves labāko daļu, bija
okupācija. Cita lieta, ka mūsu pašu latviešu bērni drīz vairs
nesapratīs, varbūt tagad beidzot sāks saprast, kas tas tāds ir.
Tikai no šī mācību gada beidzot no 7. klases skolēni sāks mācīties
Latvijas vēsturi. [..] Ja tas krievu cilvēks sapratīs, ka pēc
okupācijas nenāks vārds «okupants» un pēc vārda «okupants» nenāks
piespiedu izvešana vai repatriācija, es domāju, ka viņš arī pats to
varētu atzīt.
Vienotība. Divdesmit gadu ir
apkaunojums politiķiem, kuri ir mākslīgi bremzējuši šī jautājuma
diskusiju, kuri divdesmit gadu laikā nav varējuši apgūt tās
teorijas, kuras izskaidro, ko nozīmē okupācija, ko nozīmē
inkorporācija, ko nozīmē aneksija. Es aicinātu tiešām parādīt cieņu
Latvijas valstij un šiem politiskajiem spēkiem beidzot sadūšoties
un nekaunēties no tās patiesības, kura ir bijusi, un noziegumus
saukt par noziegumiem, tā kā tas ir bijis. Es esmu pret to kā
cilvēks un arī kā politiķis, kurš atbild par savu valsti, ka,
piemēram, ir šāda netaisnība, ka Staļina noziegumus Krievijā, arī
šīs dienas Krievijas administrācija, var nosodīt, pat var aiziet
pie Staļina upuriem nolikt ziedus un izrādīt cieņu bojāaizgājušiem
miljoniem cilvēku. Tajā pašā laikā par noziegumiem, ko šis pats
valstsvīrs ar visu savu varas represijas aparātu, ar bruņotajiem
spēkiem paveica šeit, iznīcinot Latviju, to mēģina attaisnot. Tas
nav pieņemami.
SC. Domāju, ka Latvijas
politisko spēku vidū, izņemot ļoti marginālus spēkus, pastāv zināma
vienprātība par 40. gada notikumu interpretāciju, ka tā bija
pretlikumīga, vardarbīga, nežēlīga Latvijas valstiskuma
likvidācija. Kā to saukt juridiskos, vēsturiskos terminos - diemžēl
tas pārvērtās šobrīd par tādu ideoloģisku klišeju, un tas arvien
vairāk atgādina padomju laikus, kad vajadzēja zvērēt uzticību
komunisma ideāliem utt. Sabiedrība ir sašķelta, un partijas šajā
gadījumā tikai atspoguļo savu vēlētāju viedokļus un mēģina
piespiest kaut kādu partiju atzīties vai parakstīties ar asinīm par
okupācijas atzīšanu.Tas viss ir ļoti sarežģīti, tieši tāpēc mēs
uzskatām, ka vajadzētu tiešām noteikt moratoriju, ja mēs nevaram
vienoties, tad nav ko arī sākt runāt.
ZRP.
Mums ir jāvienojas pēc būtības par to, kas notika 40. gadā. Kāds
lieto vārdu «okupācija», es, piemēram, lietoju. Labi, ja kāds
varbūt negrib lietot šo vārdu, bet pēc būtības atzīst, kas notika
ar Latvijas valsti 40. gadā, ir OK, mums ir jāvienojas par lietas
būtību pirmām kārtām, un nelietosim šo tēmu priekšvēlēšanu
nolūkos.
Apkopoja Anete Ugaine Es gribu
atgādināt situāciju, kad 2000. gadā tika apspriests jauns Valsts
valodas likums. Ir pietiekami daudz gan konfidenciālu, gan atklātu
vēstuļu no Eiropas Komisijas, no EDSO augstākā komisāra. Faktiski
lobē nevis kaut kādas cilvēktiesību organizācijas, bet lobē
Eiropas uzņēmēji, kas grib strādāt Latvijā uz tādiem pašiem
pamatiem, kā viņi strādā citās ES valstīs. Ja viņiem
prasīs papildus kaut ko, viņi šeit nestrādās. Ja kolēģi no VL
tiešām grib panākt to, lai cilvēki, kam latviešu valoda nav dzimtā
valoda, atstāj Latviju, ar šādiem pasākumiem viņi patiešām var
veicināt depopulāciju.