Bažas par to, ka valstij nodarīti zaudējumi Parex pārņemšanas procesā, radušās pēc tam, kad mediju rīcībā nonāca VK revīzijas ziņojums, kas pagaidām nav oficiāli publiskots. «Ir jābūt zināmai konkrētai summai, kas valstij nodarīta zaudējumos. Tikai tad var runāt par tālākiem lēmumiem,» uzsvēra J.Maizītis. Lai vērstos pret kādu personu vai institūciju, vispirms jānoskaidro, kādi likumi vai dienesta pilnvaras tikušas pārkāptas, uzskata Ģenerālprokuratūrā.
VK revīzijas atzinumā, kas oficiāli tiks publiskots ceturtdien, nav norādīti tieši zaudējumi valstij. Taču no šī dokumenta var secināt, ka pārņemšanas procesā pieņemti lēmumi, kas nākuši par labu bijušajiem bankas īpašniekiem. Tāpat atklājies, ka valdība gandrīz mēnesi vilcinājās uzlikt ierobežojumus bankai, kā rezultātā no tās aizplūda simtiem miljonu latu. J.Maizītis uzsver, ka ĢP, ja tā nolemtu pārbaudīt šo faktu, būtu jānoskaidro, vai valstij no naudas aizplūšanas radās zaudējumi un vai tas notika tāpēc, ka nebija uzlikti ierobežojumi. Kā izriet no VK atzinuma, no Parex bankas pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija bija lūgusi uzlikt ierobežojumus bankai, tomēr nesaņēma valdības atbalstu, aizplūda 403 miljoni latu budžeta naudas. Kopumā valsts iepludināja bankā 673 miljonus latu, un teorētiski pastāv iespēja tos atgūt. Tāpēc vismaz pagaidām būtu grūti runāt par konkrētu zaudējumu nodarīšanu, uzsvēra Parex pārņemšanā piedalījusies amatpersona, kas nevēlējās minēt savu vārdu.
ĢP tikmēr turpina pērn sākto pārbaudi par Parex, un pagaidām nav lemts par kriminālprocesa sākšanu. Ģenerālprokuratūrā neizslēdz, ka pārbaudes gaitu var mainīt VK revīzijas ziņojuma saņemšana. Tikmēr J.Maizītis uzsver, ka VK revīzijas ziņojums ir balstīts uz revidentu atzinumiem. Ne vienmēr, pamatojoties tikai uz tiem, prokuratūra var izdarīt savus secinājumus, tādēļ var būt nepieciešamas jaunas pārbaudes.
Ģenerālprokurors arī piesardzīgi izsakās par iespēju publiskot pēc iespējas vairāk ar bankas pārņemšanu saistīto dokumentu. VK ir uzsvērusi, ka bankas pārņemšana notikusi necaurredzamos apstākļos un tāpēc nepieciešama dokumentu atslepenošana. To, ka nepieciešama maksimāla atklātība, norādījis arī Valsts prezidents.