Ardievas Londonai

«Te nebija nekāda spiediena. Jums vajadzētu uzspēlēt manā valstī, tad redzēsit spiedienu. Viņi met uz tevi ar ķieģeļiem.»
Horvātijas handbola izlases spēlētājs Ivano Baličs

«Esmu gatavs cīkstēties ar katru, kurš pārkāps pār to līniju. Ja Anglijas karaliene iznāktu uz paklāja, es droši vien viņu notriektu ar abām kājām.»
ASV cīkstonis Džeisons Barouhs, Londonas olimpiskais čempions

«Māte mums no rītiem mēdza teikt: «Karl, uzvelc kurpes, Oskar, uzvelc kāju protēzes!» Tāpēc es uzaugu, nedomājot par savām ierobežotajām spējām. Uzaugu, domājot, ka man ir citādas kurpes.»
DĀR sprinteris Oskars Pistoriuss

«Ceru, ka šī medaļa iedvesmos puikas dzimtenē nolikt šaujamieročus un nažus un paņemt to vietā treniņkurpes.»
Gvatemalas soļotājs, savas valsts pirmais olimpiskais medaļnieks Eriks Barondo pēc Londonā izcīnītā sudraba 20 km soļošanā

«Manā dzimtenē ir daudz gribētāju sākt nodarboties ar airēšanu, jo esmu nokļuvis olimpiskajās spēlēs. Sāksim, kad atgriezīšos. Tikai jāsagaida, kad nosūtīs laivas.»
Nigēras airētājs Hamadu Džibo Isaka, kurš pirms starta Londonā trenējies tikai trīs mēnešus

«Ja bērniņš spers, dziļi ieelpošu un teikšu: «Uzvedies labi un palīdzi māmiņai šaut!»»
Malaizijas šāvēja Nur Surjani Mohameda Taibi par startu Londonā, esot astotajā grūtniecības mēnesī

«Ieraudzīju dēlīti ar 31. numuru un nodomāju, ka mans brālis saņēmis sodu. Pie sevis domāju: «Idiot, Alistair, tu dabūji sodu!» Paskatoties uz savu roku, sapratu, ka es esmu 31. numurs.»
Lielbritānijas triatlonists Džonatans Braunlijs Londonā izcīnīja bronzu, par spīti 15 sekunžu sodam. Viņa brālis Alistairs ieguva zeltu