Pretžurku līdzeklis
Grauzējiem patīk dzīvot kopā ar cilvēkiem. Vienā teritorijā dzīvojošs žurku pāris dzīves laikā var laist pasaulē ap 800 pēcnācēju, kas spēj atnest infekcijas un nodarīt lielu skādi jebkurai saimniecībai. Ivars Kalviņš pamato kaķu klātesamību institūtā: «Bārstīt indes mūsu darba telpās nav labākais variants, it īpaši tāpēc, ka nodarbojamies ar jaunu medikamentu izpēti un izstrādi un šeit ir ļoti dārga aparatūra. Turklāt žurkas ir gudras. Ja viena no izliktās ēsmas nobeidzas, citas indei met lielu līkumu, bet pret kaķa zobiem žurkas ir bezspēcīgas.»
Kā juzdama, ka tiek runāts par viņu, kabinetā, asti izslējusi, ienāk Deratizatore un mīlīgi noglaužas visiem gar kājām. Direktors un meistars - kaķu māju izgatavotājs Ivars Zeps kaķenei pabužina galviņu. Kalviņš nevar vien noslavēt atnācēju: «Mūsu efektīvais pretžurku līdzeklis!» Deratizatore uzlec uz garā apspriežu galda un vienā mierā mūsu priekšā izstiepjas visā garumā. Institūta darbinieku mīlulei piedodama šāda vaļība.
Līdzjūtīgo pulks aug
Profesors Ivars Kalviņš, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Organiskās sintēzes institūtā strādā jau 45 gadus. Viņa vadībā tapuši daudzi lieliski medicīnas preparāti, mildronātu ieskaitot. Cēla ir arī Kalviņa rīcība, nesavtīgi palīdzot bezsaimnieku kaķiem. Protams, bez aprūpes palikušie ielas kaķi dzīvo arī kāpņu telpās, pamestās celtnēs, banānu kastēs, bet, ja cilvēks kaut nedaudz jūtas atbildīgs par dzīvajām radībām, viņš cenšas palīdzēt. Kalviņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā līdzjūtīgu cilvēku pulks vairojas. Pie daudzām mājām pagalmos iekārtotas mājiņas. Arī Rīgas dome, labu piemēru rādot, Vecrīgā uzstādījusi kaķu mītnes. Tā vajadzētu turpināt - sterilizēt, iekārtot, barot un aprūpēt. Paldies cilvēkiem, kas iespēju robežās vispār kaut ko dara, lai atvieglotu četrkājaino bomzīšu likteni. Institūtā ir nerakstīts likums - ja dari darbu, tad tikai visaugstākajā līmenī. Meistars Ivars Zeps, kas institūtā strādā jau 37 gadus, pēc Kalviņa lūguma jau izgatavojis sešas mājiņas ielas kaķiem. Pati savām acīm redzēju Zepa autordarbu - kaķu mājiņu kādā pagalmā Ūnijas ielā, bet pavisam nesen viena tika nolikta arī Hospitāļu ielā. Visjaunākā pirms pāris dienām novietota pie ieejas institūtā. Tajā jau iekārtojušies pagalma apsaimniekotāji - melnbalta kaķene un viņas kolēģis - klasisks Latvijas strīpainais. Ivars Kalviņš: «Lai kaķi piedāvāto mājiņu atzītu par apdzīvošanai piemērotu, jāpārzina minku paradumi un dzīvesveids.»
Pagaidām bez patenta
Ivars Zeps un Ivars Kalviņš kaķu mājiņu konstrukciju turpina uzlabot, bet būvniecības pamatprincipi visām ir vienādi - mājiņām jābūt siltām un viegli kopjamām. Patentu kaķu mājiņu izgatavošanai institūts nav izņēmis, bet gan direktors, gan meistars gatavi dalīties pieredzē. Varbūt tā noderēs ielu kaķiem palīdzēt gribošajiem cilvēkiem, arī māju apsaimniekotājiem.
Ivars Zeps stāsta: «Kaķu mājiņai noteikti jābūt nosiltinātai. No ārpuses vēlams izmantot 10 mm biezu lamināta finieri, tad siltinājumam liek putuplastu un iekšpusi izsit ar parasto finieri. Uz grīdas noteikti jāliek vorsalīns vai kāds filca materiāls.» Kalviņš papildina: «Būdās iekšā liekam parasto kaķa gultiņu, lietotu aitādu vai kādu segu, uzlokot malas uz augšu, tad, muguriņu piespiežot pie sienas, kaķim ziemā nav auksti.» Ivars Zeps turpina: «Arī jumtam jābūt nopakotam ar putuplastu un pārklātam ar ruberoīdu, ko piekausē pie finiera, lai vējš neplēš nost. Jumtam jābūt noceļamam, lai mājiņu var iztīrīt. Cilvēki jumtu mēdz pārklāt ar plastikāta plēvi, bet kaķi ar nadziņiem to ātri vien saskrāpē. Mēs jumtu vēl nostiprinām ar četrām skrūvēm, lai bērni, ziņkārības dzīti, to nenoceļ. Labāks ir plakans, nevis slīps jumts. Tā sauktie bēniņi kaķim jāpiesilda pašam, un tas prasa papildu enerģijas patēriņu. Mājiņa novietojama kādus 12 cm virs zemes, lai apakšā skraida vējš. Lai kaķiem netiktu klāt suņi, ieejai jābūt aptuveni tikai 18 x 18 cm lielai, jo kaķis var ielīst visur, kur iet cauri viņa galva. Ieejai priekšā pie līstītes ar skrūvēm piestiprinām sloksnēs sagrieztu brezenta gabalu.»
Ivars Kalviņš uzsver, ka būdas lielums atkarīgs no kaķu skaita, kas tajā dzīvos. Labāk, ja mājiņā apmetas vairāki kaķi, kopā viņiem būs siltāk. Taču ne visi kaķi vēlas dzīvot vienā mītnē ar otru vai vēl trešo. Var taisīt arī mājiņas ar diviem nodalījumiem - pirmajā ir ēdamistaba, otrajā, ar sienu nodalītajā - guļamistaba. Taču pie daudzstāvu mājām lielākas kaķu būdas grūti izvietot. Jāņem vērā, ka būdām jābūt arī izskatīgām.
Taču galvenais nav mājiņas konstrukcija, bet cilvēka labā griba kaķiem palīdzēt, gādājot, lai dzīvniekiem ziemā ir kur patverties. Siltinātā mājiņā arī 20 grādu sals kaķiem neko ļaunu nenodarīs. Pateicīgie kaķi savukārt gādās, lai žurkas no viņu teritorijas pazūd uz visiem laikiem.