Krievijas un Ukrainas nesaskaņas gāzes piegādes jautājumos atkārtojas jau otro reizi trīs gadu laikā, iepriekšējā reizē to rezultātā daļa Eiropas palika bez gāzes un siltuma. Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs uzskata, ka 2009. gadā noslēgtais gāzes piegādes līgums pārkāpj Ukrainas tiesības - šis enerģijas līgums nosaka augstākas cenas Ukrainai nekā daļai ES valstu. Krievija jau piedāvājusi risinājumu - zemākas gāzes cenas ar nosacījumiem, ka Ukraina iestāsies pretrunīgi vērtētajā Krievijas vadītajā muitas ūnijā, kurā jau iestājušās Kazahstāna un Baltkrievija, turklāt Ukrainai Gazprom rīcībā jānodod valsts uzņēmums Naftgaz. Ukrainas iestāšanās muitas ūnijā nozīmētu, ka valstij jāpārtrauc brīvās tirdzniecības līgums ar ES, kas savukārt nozīmētu arī eirointegrācijas apstāšanos. Ukraina abus piedāvājumus līdz šim ir noraidījusi, V. Janukovičs jau gatavs vērsties starptautiskā šķīrējtiesā.
«ES šajā konfliktā būtu jāiesaistās kā vidutājam, ja to ierosinās vai pieprasīs Ukraina vai Krievija,» uzskata Latvijas eiroparlamentārietis Ivars Godmanis (LPP/ LC). Līdz šim EURONEST (institūcija, kurā notiek dialogs starp ES un tās austrumu partneriem) asamblejā nav skatīts jautājums par šo konfliktu, taču viņš pieļauj, ka Ukraina šo jautājumu varētu ierosināt nākamajā EURONEST sanāksmē. Arī ĀM oficiālajā viedoklī pauž: «Šis ir divu trešo valstu strīds, kurā ES nepieciešamības gadījumā var iesaistīties, ja kāda no pusēm lūdz atbalstu vai arī, ja konflikts tieši skars ES intereses.» Līdzīgi izsakās arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: «Ukraina ir suverēna valsts, kurai pašai jāizšķiras, ar ko draudzēties.» Viņa gan norāda - iestāšanās muitas ūnijā nozīmētu krasu pagriezienu attiecībās ar ES, kuras vismaz līdz šim gan bijušais Ukrainas premjerministrs Viktors Juščenko, gan esošais prezidents V. Janukovičs nostādījuši kā prioritāti. I. Vaidere arī stāsta, ka Vidusāzijas valstis par iesaistīšanos muitas ūnijā ir piesardzīgas, un atgādina - arī Latvijas uzņēmējiem šo valstu pievienošanās ūnijai nebūtu izdevīga, jo paaugstinātos dažādi tarifi.
Politiķi arī uzskata, ka Latvijai šāds scenārijs nedraud. «Šajā situācijā vilkt paralēles ar Latvijas situāciju ir nepareizi, jo Latvija ir ES dalībvalsts,» pauž ĀM. Arī I. Godmanis uzskata: «Latvijas patērētāji jau ilgu laiku par Krievijas gāzi norēķinās pēc reālām tirgus cenām.» Viņš gan uzsver, ka, viņaprāt, ES aktivitātes ir nepieciešamas, lai nepieļautu situācijas, kad daļa Eiropas paliek bez gāzes piegādes, atkārtošanos.
Tiesa, Ukrainas faktors gāzes piegādes drošībā Eiropas valstīs kopš otrdienas ir mazinājies, proti, otrdien ar Krievijas premjerministra Vladimira Putina un Vācijas bijušā kanclera Gerharda Šrēdera piedalīšanos svinīgi tika atklāts ziemeļu cauruļvads Nord Stream, kas savieno Vīborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijā, līdz ar to apejot Ukrainas gāzes sistēmu. Eiropas enerģētikas komisārs, pārstāvis no Vācijas Ginters Etingers, kurš vēl 2010. gadā piedalījās Nord Stream būvniecības atklāšanā, Krievijas un Ukrainas samilzušo konfliktu komentēt Dienai atteicās.