Somi atzīst, ka profesionālā izglītība viņu valstī tiek gana augstu vērtēta, taču tā nav bijis vienmēr, jo tikai pēdējā desmitgadē notikusi sabiedrības attieksmes maiņa par labu profesionālajai izglītībai. Par to lielā mērā jāpateicas arodizglītības ciešākai sasaistīšanai ar darba tirgu.
Vēlas biznesu
Arodskolā var sastapt gan tādus jauniešus, kuri sāk mācības uzreiz pēc pamatskolas beigšanas, gan tādus, kuri pēc vidusskolas beigšanas izšķīrušies apgūt arodu. Pie otrās grupas pieder arī Katri Koivisto, kura neizturēja eksāmenu, lai iekļūtu augstskolā uzreiz pēc vidusskolas, jo dizaina programmās esot barga konkurence, un tāpēc iestājās arodskolā. Katri sapnis ir kļūt par dekorāciju dizaineri, un viņa cer, ka pēc arodskolas beigšanas izdosies iestāties universitātē. Kristabelu, kura mācās drēbnieku programmā, interesē vēsturisko apģērbu šūšana, viņa labprāt strādātu teātrī. «Domāju, ka daudzi no mums vēlas veidot savu biznesu,» atzīst abu meiteņu skolas biedrene Karolīna Peltonena.
No redzētā nodarbībās var secināt, ka skola cenšas mudināt jauniešus būt radošiem. Brīdī, kad viesojamies pie topošajiem konditoriem, viņi mācās radīt jaunus izstrādājumus, mainot ierastās receptes. Jaunā produkta ideja jārada pašam audzēknim, pasniedzējs palīdz ar padomu. Pasniedzējs stāsta, ka audzēkņi ātri aptver, cik grūti ir mainīt receptes, taču tas viņiem noderēs darbā. Arī Katri stāsta, ka viņa arodskolā var realizēt savas radošās idejas un «mums pat labāk būt tādiem». Dekorāciju šūšanas pasniedzēji nemāca radīt darbu no A līdz Z, bet konsultē audzēkņus. Arodskolu pedagogu izglītības līmeni speciālisti slavē - viņiem ir prasība pēc bakalaura vai maģistra grāda specialitātē un vēl arī pedagoģiskās izglītības vismaz viena gada programmā.
Attieksme mainījusies
Statistika rāda, ka aptuveni puse jauniešu Somijā pēc pamatskolas beigšanas izvēlas turpināt mācības arodskolā. Somi nevēlas šo proporciju mainīt. «Mums šķiet, ka tas ir labs balanss,» norāda Somijas izglītības un zinātnes ministre Henna Virkunena. Viņa gan skaidro, ka ir atšķirības starp dažādiem Somijas reģioniem: «Piemēram, Helsinkos arodskolās nav pietiekami daudz vietu, tāpēc liela daļa pēc pamatskolas beigšanas dodas uz vidusskolu, bet citos reģionos vairāk izvēlas arodizglītību.» Helsinku Kulinārijas mākslas, modes un skaistuma koledžas direktora pienākumu izpildītāja Merja Niukanena norāda - ir jūtams, ka arodizglītības prestižs Somijā ir samērā augsts. No tā, ko viņa zina par situāciju citās Eiropas valstīs, pat varot spriest - tas ir nedaudz augstāks nekā vidēji Eiropā.
Taču šāds pagrieziens Somijā noticis pavisam nesen. Vēl 2001. gadā arodizglītību izvēlējās tikai 36% pamatskolas beidzēju, stāsta Somijas Nacionālās izglītības padomes vecākā padomniece Kristīne Volmari. Pēdējos gados «attieksme pret profesionālo izglītību ir mainījusies visā valstī», saka M. Niukanena. Kā Somijai izdevies padarīt profesionālo izglītību pievilcīgu? No speciālistu teiktā izriet, ka viens no iemesliem ir diezgan lielais bezdarbs starp akadēmiskās izglītības ieguvējiem un tas, ka «cilvēki aizvien vairāk grib strādāt ar rokām». Somijas profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanā pēdējos gados ieguldīts arī daudz naudas. «Pēdējos 10 gadus mēs esam attīstījuši profesionālo izglītību tā, lai tā būtu maksimāli tuva reālam darbam. Tas nozīmē, ka samērā liela daļa arodizglītības programmu ir veltīta reālai darba praksei,» skaidro H. Virkunena. K. Volmari stāsta, ka darba devēji pēdējos gados aktīvi piedalās gan profesionālās izglītības programmu izstrādē, gan to īstenošanā. Arī audzēkņu vērtēšanā vienmēr klāt ir darba devējs, stāsta M. Niukanena. Tieši saikne ar darba tirgu palīdz piesaistīt arodskolām jauniešus. Profesionālās izglītības sektoru aizraujošu padara arī arodskolu iesaistīšanās starptautiskās aktivitātēs.
Arodskolas Somijā galvenokārt ir pašvaldību pārziņā (izņēmums ir dažas valstij piederošas skolas bērniem ar īpašām vajadzībām), un valsts tās finansē līdzīgi kā pamatskolas un vidusskolas. Proti, arī to valsts finansējuma apjoms ir atkarīgs no audzēkņu skaita, taču papildu naudu arodskolas var iegūt par darba kvalitāti. Kvalitātes kritērijus, kas pašlaik ir, piemēram, pedagogu tālākizglītība un iesaistīšanās starptautiskās aktivitātēs, nosaka ministrija.
Cenšas tuvināt
Līdzīgs ceļš kā Latvijā, kur redzami mēģinājumi tuvināt arodskolas un vidusskolas, tiek iets arī Somijā. Ir piemēri, kur zem viena jumta apvienota arodskola un vidusskola, taču kopumā starp šīm divām sistēmām ir robeža. Valsts vēlas, lai jauniešiem būtu vieglāk izvēlēties priekšmetus vienlaikus abu tipu skolās, stāsta K. Volmari. Jau tagad tas ir iespējams - arodizglītības iestāžu audzēkņi var mācīties atsevišķus priekšmetus arī vidusskolās un otrādi, bet tas ir retums. Ir vairāki kavēkļi - gan cilvēku attieksme, gan mācību grafiks. Dienas apmeklētajā Espo pilsētas Kirkojervi skolā zem viena jumta ir pamatskola un arodskola, taču direktors Kari Louhijervi norāda, ka tas ir tikai pagaidām. Viņaprāt, šāda kopābūšana ir slikta ideja, jo profesionālās izglītības kultūra ļoti atšķiras - arodskolas audzēkņi ir mazāk disciplinēti un pasniedzēji viņus arī pārāk nepieskata.