Apšaude naktsklubā Orlando, kur dzīvību zaudēja 49 cilvēki, spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukums Stambulas Ataturka lidostā, kur izdzisa 42 nevainīgu cilvēku dzīvība, apšaude restorānā Dakā, kur mira 20 cilvēku, un eksplozija pārsvarā šiītu apdzīvotā rajonā Bagdādē, kur nogalināto skaits jau sasniedzis 175, ir tikai daži no IV džihādistu asinsdarbiem, kas pastrādāti no 6. jūnija līdz 5. jūlijam, kad musulmaņi visā pasaulē atzīmēja ramadānu.
Vairumam musulmaņu tas ir laiks, kad nožēlot grēkus un piekopt mērenību. Daudzi ticīgie šajā laikā biežāk, nekā ierasts, nododas lūgšanām un iegrimst pārdomās par savām attiecībām ar Dievu. Savukārt IV ramadānu pasludinājis par laiku, kad īpaši aktīvi izvērst džihādu jeb svēto karu pret neticīgajiem.
«Iekarojumu mēnesis»
Šogad ramadāna laikā sarīkotajos uzbrukumos nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku, vairums no viņiem - musulmaņi. Vairumā gadījumu atbildību par terora aktiem uzņēmusies IV, bet ir pamatotas aizdomas, ka arī pārējos sarīkojuši šim grupējumam uzticību zvērējuši indivīdi. Šis vardarbības vilnis nešķiet savienojams ar ramadāna būtību - garīgi atjaunoties, lūgt Dievu un satikties ar draugiem un ģimeni.
Musulmaņi tic, ka svētā mēneša laikā padarītie labie darbi Dieva acīs ir daudz vērtīgāki nekā ikdienā. IV un citi radikālo islāmistu grupējumi šo ticību izmanto ļaunprātīgos nolūkos un musina savus sekotājus pastrādāt vairāk uzbrukumu nekā parasti.
Starptautiskā teroristiskā grupējuma Al Qaeda atzars Sīrijā - Nusras fronte - nesen ramadānu nodēvēja par «iekarojumu mēnesi». Savukārt IV neilgi pirms svētā mēneša nāca klajā ar paziņojumu sekotājiem. «Esiet gatavi ar Dieva atļauju to padarīt par mēnesi, kas nesīs postu neticīgajiem visur, kur tie atradīsies. Jo īpaši tas attiecas uz kalifāta kaujiniekiem un atbalstītājiem Eiropā un Amerikā,» uzsaukumu citē The New York Times.
Prestižās King's College augstskolas Londonā paspārnē esošā Radikalizācijas pētījumu centra vecākais analītiķis Širazs Mahers norāda, ka priekšstats par ramadānu kā karu mēnesi nāk no paša islāma vēstures. Musulmaņu pravietis Muhameds ramadāna laikā 624. gadā veica savu pirmo džihādu, kas pazīstams arī kā kauja pie Badras. Astoņus gadus vēlāk viņš svētā mēneša laikā iekaroja Meku, kur atrodas viena no musulmaņu svētākajām vietām - Kaaba.
«Tas tikai veicina radikālo pārliecību, ka džihāds ir kaut kas daudz vairāk par tikai militāru darbību. Tas tiek uzlūkots arī kā Dieva pielūgšanas veids, līdzīgi kā ikdienišķie lūgšanu rituāli,» Š. Mahers raksta raidsabiedrības BBC interneta vietnē. Viņu papildina Londonas Ekonomikas skolas profesors Favazs Gergess: «Ramadāns atgādina musulmaņiem, kas viņi ir, nošķirot ticīgos no neticīgajiem. Bet IV un Al Qaeda koncentrējas uz kara un vardarbības, nevis tikumības garu.»
Vardarbības eskalācija
Arī pagājušajā gadā ramadāna laikā notika vairāki lieli uzbrukumi, piemēram, Tunisijas kūrortpilsētā Sūsā, kur IV sekotāju sarīkotā masu apšaudē tika nogalināti 38 cilvēki, kuru vidū bija 30 Lielbritānijas pilsoņu.
Šogad ramadāns iekrita laikā, kad IV cieš stratēģiskus teritoriālus zaudējumus Sīrijā un Irākā, tāpēc grupējums izvērš uzbrukumus citviet pasaulē. «Šis ramadāns bija ļaunāks par pagājušo. Diemžēl jāsaka, ka 2017. gada ramadāns varētu būt vēl asiņaināks nekā šajā gadā,» pretterorisma eksperts Gregs Bērtons sacīja austrāliešu raidsabiedrībai SBS News. «Viņi vienmēr ir uzbrukuši ramadāna laikā, bet šoreiz mēs pieredzējām pēdējo desmit mēnešu vardarbības cikla eskalāciju, kas, visticamāk, turpināsies arī gada atlikušajos mēnešos.»
Musulmaņi ticot, ka ramadāna laikā nelabie, kas parasti mudina cilvēkus uz grēkiem, ir «sasaitēti», tāpēc musulmaņiem ir jātiek galā tikai ar saviem iekšējiem kārdinājumiem. «Cilvēki, kuri veic terora aktus, var vainot tikai sevi. Viņi nevar vainot nelabo,» stāsta Džordžtaunas Universitātes islāma eksperts Džonatans Brauns.