Finanšu ministrs Jānis Reirs, kuru tāpat kā izglītības ministri valdībā ir deleģējusi Vienotība, nevarēšot par piedāvājumu balsot, kamēr nebūs redzējis kopainu par kompleksām izmaiņām izglītības sistēmā un kāds izskatīsies skolu tīkls kopumā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) šā jautājuma izskatīšanu komitejas sēdē noslēdza ar vārdiem: «Izsaku ministrei atzinību, un tad soli pa solim iesim uz priekšu. Ir daudz jautājumu, par ko mums jātiek skaidrībā, bet gan jau mēs tiksim.» Arī koalīcijas sēdē partijas konceptuāli ir atbalstījušas Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz skolotāju algu reformu, Dienu informēja ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība). Taču viņš vēl nekonkretizēja, kad noteikumus varētu pieņemt valdībā. Lai no nākamā gada 1. septembra varētu ieviest jauno darba samaksas modeli, kas ir saistīts ar 2016. gada valsts budžetu, pēdējais brīdis pieņemt lēmumu ir līdz oktobrim. E. Smiltēns apstiprināja, ka viņa partijas biedram J. Reiram bija vislielākās iebildes, jo runa ir par naudu. No valsts budžeta nākamajā gadā papildus šim mērķim vajadzētu 8,7 miljonus eiro, bet pēc tam gadā 30 miljonus. J. Reirs uzskata, ka valdībai ir jāskata reizē visi normatīvi, kas ir saistīti ar pārmaiņām izglītības sistēmā. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vēlējās uzzināt, kā mainīsies skolotāju skaits skolās. Paredzams, ka tas samazināsies. M. Seile solīja reizē ar noteikumiem par pedagogu atalgojumu iesniegt valdībā arī noteikumus, kas no 2016. gada 1. septembra noteiks minimālo skolēnu skaitu, lai vidusskolās atvērtu 10. klasi.
Pašvaldībām ir prasības
Valdības komitejas sēdē Zaļo un Zemnieku savienības vārdā labklājības ministrs Uldis Augulis aicināja vispār šo jautājumu izņemt no sēdes darba kārtības, kamēr tas nav izskatīts koalīcijā, taču lielais uzaicināto skaits liedza premjerei pakļauties šim aicinājumam. Taču līdz ar to ministri nevarēja pieņemt nekādu lēmumu. U. Augulim sarunā ar Dienu bija grūti atcerēties, kad uz valdību ticis virzīts tik nesaskaņots jautājums, pret ko esot iebildumi arī Latvijas Pašvaldību savienībai. Tās pārstāve Olga Kokāne sēdē norādīja, ka LPS konceptuāli atbalsta modeli, taču aicina no valsts budžeta nodrošināt algas bērnudārzu pedagogiem, kuru finansēšanu pašvaldības pārņēma tikai uz krīzes laiku. To savukārt finanšu ministrs nevar solīt. J. Reirs atgādināja, ka LPS prasa arī pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju par labu pašvaldībām, jo jaunais modelis atstāj ietekmi arī uz pašvaldību budžetu. Mēnesī tie pašvaldībām būtu 2,8 miljoni eiro.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kas kā reģionālās partijas pārstāvis arī piedalījās koalīcijas padomes sēdē, Dienai sacīja, ka algu reforma ir ļoti vajadzīga, lai «novāktu šo deformāciju,» ar ko bija domāta netaisnīgā darba samaksas sistēma izglītības iestādēs, kas dodot iespēju īstenot savu lokālo izglītības politiku. Taču arī viņš uzsvēra, ka valdībai ir jāpārņem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu finansēšana, jo pašvaldībām nav liekas naudas, lai šo valsts uzlikto funkciju veiktu. Tāpat A. Lācarus uzskata, ka algu reforma ir jāīsteno reizē ar reformām visā izglītības sistēmā.
Novērst atšķirības
Ikvienam bērnam, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo un kas ir viņa vecāki, ir jāsaņem kvalitatīva izglītība. Ar tādu mērķi izglītības un zinātnes ministre M. Seile pieteica jauno pedagogu atalgojuma sistēmas modeli, kura izskatīšana valdībā jau vilcinājusies no vasaras sākuma. Iespējams, tam iemesli meklējami arī minētajā nolūkā padarīt taisnīgāku skolotāju atalgojuma sistēmu. Reģionu mazās skolas no jaunā modeļa būtu ieguvējas, bet lielās, kurās skolotāji saņem lielas algas, varētu zaudēt, jo par vienādu darba apjomu paredzēts arī līdzīgs atalgojums. Lielās skolas, kur pašvaldībām «bija paveicies ar reģionālo koeficientu,» kā atzina kāds sistēmas pārstāvis, ir ne tikai Rīgā, bet vairākās lielajās pilsētās. E. Smiltēns sacīja, ka jaunais algu modelis neļaus diskriminēt talantīgus bērnus un dos iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību skolēniem visā Latvijā.
Tagad par vienāda apjoma darbu ir lielas algu atšķirības. Izglītības ministre M. Seile valdības komitejas sēdē minēja vairākus piemērus, kas parāda, ka šī starpība vienā skolā var būt no 550 līdz 1950 eiro, bet par vienu likmi atšķirības atalgojumā var būt no 420 eiro līdz 700 eiro. Ja Baltinavas novadā par 21 stundu skolotājs saņem 410 eiro, tad Olainē tie ir 607 eiro. Piedāvājums ir saudzējošs pret pamatskolām, kas arī turpmāk varēs atrasties tuvu bērnu dzīves vietai. «Taču, ja ir skola ar 30 bērniem, tad tur nevarēs būt 10 skolotāji, bet tikai četri ar pusi skolotāju,» skaidroja M. Seile, norādot, ka skolotāju skaitu noteiks skolas lielums.
MK noteikumu projektā ir piedāvāts, piemēram, par darbu klasēs ar mazāku skolēnu skaitu par vienu 36 stundu slodzi maksāt 760 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet skolās ar vairāk nekā 25 bērniem klasē - 1000 eiro. Skolu direktori varēs pelnīt no 1080 līdz 1880 eiro, bet skolās ar mazāk nekā 100 bērniem direktoriem pienāksies nepilna slodze. Latvijā tagad ir vienas no zemākajām skolotāju algām Eiropas Savienībā, kas ir mazākas tikai Rumānijā, informēja M. Seile. Tāpat ir zems skolēnu skaits uz vienu skolotāju, kas Eiropā vidēji ir 12,9, bet Latvijā - 9,1.