Latvijas vēstnieks ES Normunds Popens sacīja, ka pagaidām izmeklēšana ir formalitāte. Tomēr Dienas avoti EK pieļauj, ka šoreiz nevar runāt par formālu pieeju, jo valsts palīdzība sniegta daudzām ES bankām, taču ne par visām sākta izmeklēšana. «Šobrīd tā ir vienkārša izmeklēšana. Tomēr to veic, ja ir bažas, vai atbalsts tiek lietots korekti,» teica izmeklēšanas sākšanas iemeslus pārzinoša EK amatpersona. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) mierina un uzskata, ka EK sāktā pārbaude nav jāuztver kā negatīvs signāls, bet gan kā standarta prakse, kura tiekot sākta sa- līdzinoši ļoti bieži, lai izvērtētu, kāpēc tiek prasīts valsts atbalsts. Savukārt Parex prezidents Nils Melngailis uzsver, ka banka sava restrukturizācijas plāna saskaņošanas procesā jau aktīvi sadarbojas ar EK, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, īpašu uzmanību veltot jautājumiem par valsts noguldījuma atmaksas termiņiem un mehānismu.
«Komisijai jāveic padziļināta izmeklēšana par atbalsta pasākumu paketi bankā, lai noteiktu, vai papildus tai ir izstrādāts reālistisks projekts, lai atrisinātu problēmas, kuru dēļ izveidojusies pašreizējā situācija,» trešdien paziņoja ES konkurences komisāre Nēlī Krusa. Galvenais esot noskaidrot, vai, sniedzot atbalstu Parex, valstī nav mainījušies spēles noteikumi un atbalsts bijis samērīgs. Briselē radušās bažas, ka banka agresīvi varētu pārņemt tirgus daļu.
Šādai EK rīcībai var būt divi iemesli. Pirmām kārtām tā vēlas redzēt daudz skaidrāku restrukturizācijas plānu. Otrs iemesls var būt kādas konkurējošās bankas sūdzība. Pagaidām izmeklētāju uzmanības lokā nav, piemēram, dāsnie maksājumi bankas bijušajiem īpašniekiem. Taču EK izmeklēšana var iet plašumā un aptvert arī pārņemšanu. «Viņi var iet jebkurā uzņēmumā un izņemt jebkurus dokumentus, uz to viņiem ir pilnas tiesības,» par ES konkurences apkarotājiem saka avots EK. Izmeklēšana, visticamāk, ilgs līdz gada beigām. Tā var beigties bez rezultātiem, bet EK var arī lemt, ka valstij jāmaksā sods bankai sniegtā atbalsta apmēros. Lēmumu valsts var pārsūdzēt.
Valsts Parex pārņēma pērn novembrī. Tieši un netieši bankas glābšanā līdz šim ieguldīts vairāk nekā miljards latu. Pārbaudi par to, vai bankas pārņemšanas procesā valstij nav nodarīts kaitējums, jau kopš pērnā decembra veic Latvijas Ģenerālprokuratūra. Šīs pārbaudes ietvaros prokuratūra sākusi arī pārbaudi par finanšu ministra Einara Repšes (JL) pirms pāris nedēļām nosūtīto lūgumu izvērtēt, vai Parex pārņemšanā maksimāli nodrošinātas valsts intereses. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, pārbaudes lietas vadība uzticēta Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram. Parex lieta joprojām ir pārbaudes statusā, kriminālprocess nav ierosināts. Vērienīgākā no M.Adlera vadītajām izmeklēšanām bija tā sauktā Latvenergo trīs miljonu lieta. Parex zaudējumi pērn bija 131 miljons latu, šā gada pirmajā pusgadā - 44,5 miljoni.