Kas ir «skatiena viela»?
Nosaukums ir piedzimis mana dzejas cikla Skatiens ietvaros. «Skatiena viela» ir metafora visai integrālai realitātei, kura nav nedz vienplākšņaina, nedz daudzplākšņaina. Cilvēki mūsdienās arvien vairāk redz, jūt un saprot, ka visas lietas šajā realitātē ir savstarpēji saistītas.
Šai dzejoļu izlasei ir izvēlēti dzejoļi no maniem trim pēdējiem krājumiem, proti, Te debess, te ciparnīca, Antenu burtnīca un Vilkogas.
Atdzejošana ir smalka lieta, un jūsu dzeja to ir piedzīvojusi vairākkārt. Kā jūs atrodat cilvēkus, kuriem spējat uzticēt savus darbus?
Lielais vācu rakstnieks Ginters Grass ir teicis, ka tulkotāji ir viņa tuvākie radinieki. Pirms daudziem gadiem Milēna Makarova atdzejoja dažus manus dzejoļus Ventspils Latvijas-Krievijas rakstnieku konferences lasījumiem, un es viņu novērtēju kā tiešām teicamu atdzejotāju. Tagad, kad radās iespēja nopublicēt grāmatu Maskavā, viņa mobilizējās un izdarīja milzīgu darbu. Es biju lieciniece tam, kā šos atdzejojumus uztvēra izlutinātā Maskavas publika Ivana Turgeņeva bibliotēkā, un secināju, ka reakcija ir ļoti laba. Bibliotēkas direktore teica, ka lasījums un šie dzejoļi krieviski viņai ļāvuši no svaiga aspekta paskatīties uz savu dzimto mēli.
Kā jums šķiet, vai Krievijā ir interese par to, ko dara latviešu dzejnieki?
Es nedomāju, ka dzejai ir nacionalitātes noteiktas robežas. Vai nu interesē laikmetīgā dzeja, vai ne. Poēzija ir universāla. Tāpat ir ar citiem mākslas veidiem.
Vai jums pašai tīk, kā jūsu dzeja skan krieviski?
Es neatbildētu, ka tīk, taču man ir ļoti interesanti dzirdēt to krieviski. Gluži tāpat kā dzirdēt turku, angļu, ungāru, arābu valodā vai ivritā. Klausoties citā, pat, iespējams, nesaprotamā mēlē, var ļoti labi dzirdēt - ir tur mūzika vai nav.
Šī mūzika ir atkarīga no atdzejotāja.
No viņa profesionalitātes un absolūtās dzirdes. Ja viņam tāda ir, valodas mūzika skanēs.
Kā jums ir iesācies jaunais gads, un kādus notikumus gaidāt literatūrā?
Gaidu jaunus dzejas krājumus, latviešu stāstus un romānus ne vien tāpēc, ka mani tie vienmēr ir ļoti interesējuši, bet arī tāpēc, ka darbojos Latvju Tekstu redakcijā. Jau janvārī mēs sāksim vērtēt darbus Literatūras gada balvas žūrijā. Domāju, ka gada otrajā pusē būs iespēja izsludināt nozīmīgu konkursu, ko rīkos Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds. Man pašai ir jāpabeidz operas Valentīna librets, kas ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs darbs. Vēl man ļoti gribas rakstīt dzeju.
Tam ir laiks?
Īsti nav, bet laikam jārada tāda situācija, lai varētu kādu brīdi domāt tikai par to. Pagājušajā gadā Kultūrkapitāla fonds piešķīra dažiem dzejniekiem stipendiju, kas ļāva ilgāku laiku domāt tikai par dzeju. Zinu, ka vairākiem maniem kolēģiem šis periods ir bijis ārkārtīgi auglīgs.