Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskā vadītāja
Vasaras vidū, ap Jāņiem, man radās doma par vārda «līgo» un līgošanas tradīcijas plašo un vienojošo nozīmi mūsu tautā. Līdzīgi kā Līgosvētkos, arī Dziesmu un deju svētkos ir gatavošanās laiks, ir dziedāšanas un dejošanas laiks, ir zināms garīgs rituāls, kas mums saistās ar abām šīm norisēm. Koru nozares padomē mana iecere guva atbalstu, un tāpēc šī ideja kļuvusi par noslēguma koncerta pamatmotīvu. Dziesmu un deju svētki nedrīkst būt tikai izklaide - šī svētku nedēļa ir garīgas bagātināšanās, atjaunošanās laiks, garīgs rituāls. Šie svētki vieno, garīgi paceļ, modina, rosina. Aicinu svētku apmeklētājus būt pret tiem atbildīgiem, izdzīvot šo brīdi bez šašliku dūmiem, lai mēs visi ar šiem svētkiem varētu no sirds lepoties!
Uģis Brikmanis
režisors
Svētku nedēļa ir nāciju visaptverošs rituāls, kas atjaunina latvisko kultūrapziņu un nostiprina latviskās kultūras jaunradīšanu kā patības pamatu. Radīšanas svētki, himna īstajām vērtībām, kad top redzams lielais darbs, kas ieguldīts cilvēku dvēseles bagātināšanā piecu gadu garumā, nedēļa, kas piešķir jēgu garu gadu ikdienai, kad gaisma līgo dziedātāju, dejotāju, pūtēju, daiļamata meistaru dvēselēs un darbos, kad mēs esam lepni un pilnā mērā cienām paši sevi, savu tautu, zemi, valsti. Svētki nešķiro dalībniekus profesionāļos un amatieros, pieaugušajos un bērnos, tajos piedalās visi, kas patiesi piederīgi latviskajai kultūrai (piederība nozīmē līdzdarbību). Jāzepa Vītola simtpiecdesmitgade būtu nozīmīgākais vēsturiskais akcents svētku norisē. Svētkus vienojošie vārdi «Gaisma Līgo Latvijā». Gaismas dziesmas un dainas, gaismas līgošana - radīšana būs pamats visu norišu skaniskajam un vizuālajam tēlam.
Nora Ikstena
rakstniece, noslēguma koncerta scenārija autore
Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta scenārija pamatā likta diriģentu Airas Birziņas un Ivara Cinkusa iecere, kas saistās ar dažādās nozīmēs plašo, dziļo līgo tradīciju. Līgo šajā gadījumā apvieno sevī filosofiju un svētkus, dabas un cilvēka dzīves ritu, mītisko tautas pirmsākumu un sakrālās domas dzimšanu. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais, gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama ne vien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Latviešiem šāda atdzimšana nepieciešama vairāk nekā jelkad tautas pastāvēšanas vēsturē. Līgo (lihgo - «lai top!») no lībiskās nozīmes latviešu tautas identitātes, kultūras, tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Ne velti līgo ieausts Dziesmu svētku karogā 1873. gadā.