Sākotnēji šķita, ka Raitis Ivanāns ar 5+20 minūšu noraidījumu jau mača 12. minūtē būs spēli ievirzījis Avangard labvēlīgā gultnē, taču ar vārtsarga Mīkaela Telkvista izveicību un Kaspara Daugaviņa precīzo metienu spēli izdevās līdzsvarot. Tā arī nekļuva skaidrs, par ko īsti Aleksandrs Žirū trešajā periodā tika noraidīts. Statistika norāda, ka gan jau par lietu, jo Žirū tas bija jau 11. (!) divminūšu noraidījums. Tā laikā Avangard iemeta trešo izšķirošo ripu.
Likumsakarību Dinamo noslīdēšanā uz Rietumu konferences pašu astes galu ir pārāk daudz. Galvenais treneris Peka Rautakallio turpina vilkt meldiņu par neizmantotajām iespējām, bet kam gan citam, ja ne trenerim būtu jādomā, kā situāciju uzlabot? Ar katru spēli kļūst acīmredzamāks, ka metieni no jebkuras situācijas nedod rezultātu. Savas spēles meklējumos ir apmaldījies Gints Meija. Komandā saukts par čūsku, jo pie apmalēm prasmīgi prot aizslīdēt, ieslidojot zonā, Meija pie pirmās izdevības izdara metienus. Laikam jau pēc treneru norādījuma. Atmiņā palikusi epizode, ka trīs rīdzinieki izslidoja pret diviem aizsargiem un tā vietā, lai veidotu izspēli, Krišjānis Rēdlihs izdarīja atklātu metienu, kas Avangard vārtsargam Kari Ramo nesagādāja problēmas. Jautājumu kļūst arvien vairāk. Piemēram, kāpēc skaitliskajā vairākumā netiek izmēģināts Aleksandrs Ņiživijs, īpaši situācijās pieci pret trīs, jo cik gan partneriem vārtu guvumu Saša nav sarūpējis šādās situācijās!?
Dinamo tikai divās no 16 spēlēm iemetis vairāk par divām ripām, ja nerēķina 3:2 uzvaru pār Slovan «bullīšos»!