«Man pašam gan labāk patīk stabilitāte, nevis nemitīgas pārmaiņas, taču neko darīt - joprojām esam spiesti meklēt optimālo variantu. Spēli no spēles to mainām, taču tādu pastāvīgu risinājumu vēl neesam atraduši,» svētdien pirms komandas sapulcēšanās Rīgā sacīja Pahars. Viņš norādīja uz to, ka šoreiz savainojumu dēļ izlasei nevarēs palīdzēt ne Aleksandrs Cauņa, ne Alans Siņeļņikovs. Maskavas CSKA pussargs Cauņa joprojām dziedē veco savainojumu, pārvietojoties uz kruķiem. Viņam bez kopīgiem treniņiem būs jāiztiek vēl vismaz pusotrs mēnesis. Savukārt ziemā uz Čehiju pārgājušais aizsargs Siņeļņikovs, pēc Pahara prognozēm, nespēlēs vismaz astoņus mēnešus, un rudenī startējošais Euro 2016 kvalifikācijas cikls, visticamāk, izlasei būs jāsāk bez ātrā Siņeļņikova.
Kāda trūkums paver iespējas sevi no labākās puses apliecināt citiem. Pēc sekmīga snieguma Latvijas U-21 izlasē pagājušajā gadā pirmo reizi nacionālās valstsvienības gaisotni izjutīs eksplozīvais Roberts Savaļnieks, bet cits Polijas augstākajā līgā rūdīts flanga spēlētājs Aleksejs Višņakovs atgriežas sarkanbaltsarkano nometnē pēc nepilna gada pārtraukuma. Pahars cer, ka abi spēs pastiprināt komandas spēli flangos, kur var spēlēt arī nule ar uzvaras vārtiem Moldovas čempionātā debitējušais Andrejs Kovaļovs un Jurijs Žigajevs. Spriežot pēc sastāva izvēles, Latvijas izlase gatavojas spēlei ar diviem vīriem katrā flangā, kas Pahara vadībā tika darīts tikai vienreiz. No spēlētāju rotācijas viedokļa, šis šķiet visoptimālākais variants, jo malējo pussargu Latvijā ir ka biezs, bet uzbrūkošā tipa malējos aizsargus uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Un kur nu vēl pavērtēt, kurš no tiem atbilst izlases līmenim. Pusotrs varētu sanākt, ja nerēķināmies ar savainoto Siņeļņikovu. Lai, vienam izkrītot, nebūtu jāmaina viss spēles plāns, Pahars meklēs laimi citā veidā.