Kopš LTV jaunās valdes stāšanās amatā iezīmējas arī komanda, kam uzticēts veidot televīzijas seju - konkursa kārtībā iecelta gan Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne, gan pavisam nesen arī Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle un Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis. Nule publiski paziņoti arī četri raidījumu veidotāji, uz kuru pleciem acīmredzot būs jaunās sezonas satura «pievelkošā» daļa. Tie ir Kārlis Streips, Inga Spriņģe, Guntis Bojārs un Ilze Nagla. Lūgts detalizētāk komentēt ētera personību izvēli un plānotos raidījumus, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte atzina, ka precīzi pārraižu nosaukumus un raidlaikus vēl nevarot nosaukt, jo tie vēl neesot «salikti plānos». Esot bijis svarīgi izziņot šos uzvārdus, jo, ja kāds darbinieks ejot projām no iepriekšējās darbavietas, tad LTV esot svarīgi paziņot, ka šis cilvēks iet strādāt tieši uz Latvijas Televīziju. Acīmredzot runa ir par Ilzi Naglu, kura apstiprinājusi, ka atstāj līdzšinējo darbavietu a/s Ventspils nafta. Sociālajos tīklos jau sākušās asas diskusijas, vai šāda krasa pāreja no sabiedrisko attiecību jomas uz žurnālistiku ir ētiska (I. Nagla no Latvijas TV aizgāja 2011. gada rudenī). Pati I. Nagla portālam Lsm.lv apliecinājusi - ja jautājumu lokā būs Ventspils nafta, tad viņa nepiedalīsies diskusijās par to. Vērtējot I. Naglas atgriešanos LTV, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne portālam Diena.lv norādīja: «Ir negodīgi turēt aizdomās, ka cilvēks būs iepriekšējās darbavietas kalps. Skaidrs, ka spēcīgi ētera cilvēki ir vajadzīgi, lai televīzija pierādītu, ka tur notiek satura bagātināšanās.» Viņa gan piebilst - ja tas ir diskusiju raidījums, žurnālistei vajadzēs būt neitrālai.
Nosaucot četrus žurnālistus, LTV tajā pašā laikā klusē par citu pazīstamu ekrāna seju nākotnes plāniem. Uz Dienas jautājumu par Gundara Rēdera un Otto Ozola iesaistīšanu jaunās TV sezonas raidījumos LTV pārstāvis Klāvs Radziņš atbildēja: «Pašreiz norit spraigs darbs pie rudens sezonas programmu bloka izstrādes, par ko iespēju robežās cenšamies operatīvi informēt sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus. Šodien bijām gatavi nosaukt četras jaunās sezonas sejas un to izdarījām, pasakot to, par ko esam pārliecināti un vienojušies ar mūsu vadošajiem žurnālistiem. Kolīdz būs vēl kāda papildu informācija, centīsimies to sniegt maksimāli operatīvi un aptveroši.» Vaicāts, vai notiek sarunas ar žurnālistu Jāni Domburu, K. Radziņš norādīja, ka starp J. Domburu un LTV turpinās tiesvedība.
Īpaši skaidra pagaidām nav arī raidījuma 100 g kultūras nākotne. Pašās sezonas beigās plašu sabiedrības rezonansi izraisīja LTV vadības lēmums pārcelt raidījumu pēc nakts ziņām, vēlāk tika atrasts kompromiss, tiešraidi organizējot agrāk, bet LTV7. Šobrīd pieejama vienīgi informācija, ka notiek darbs «pie jaunām 100 g kultūras formām un formāta uzlabojumiem», bet «padziļināta informācija» tiks sniegta augusta vidū. LTV arī apliecināja, ka ir uzsākts darbs pie Vecgada raidījuma, acīmredzot ņemot vērā pagājušā gada kritiku, ka raidījuma gatavošana sākta pārāk vēlu, tāpēc tas bija neveiksmīgs.
LTV dienaskārtībā ir arī sabiedriskā pasūtījuma apstiprināšana nākamajam gadam. Atšķirībā no Latvijas Radio, kura sabiedriskā pasūtījuma projektu 2014. gadam jau izskatījusi NEPLP sabiedriski konsultatīvā padome, LTV priekšlikumu tā vēl nav saņēmusi, atzina SKP priekšsēdētāja vietniece Dita Arāja. Viņa norādīja, ka radio iesniegtajā projektā SKP nav saskatījusi pietiekamu sabiedrības interešu pārstāvību. «Sabiedriskā padome piedāvā tematus, kas sabiedrībai ir svarīgi, tāpēc veidosim darba grupu pasūtījuma satura veidošanai,» teica D. Arāja. Vai līdzīgu grupu veidos arī priekšlikumu izstrādei LTV saturam, D. Arāja atturējās prognozēt, jo vispirms jāredz LTV vadības iesniegtais dokuments.
Pētījumu aģentūras TNS apkopotā informācija par televīzijas kanālu auditorijām jūlijā liecina, ka LTV ar 10% skatīšanās laika daļu bijis trešais visvairāk skatītais TV kanāls aiz TV3 un LNT.