Upurēs pensiju
Ziņa par to, ka ar pensionāru mūžā nopelnīto valdība izrīkojusies pēc sava prāta, Dailes teātra aktrisi Ilzi Vazdiku sāpinājusi divkārt: «Visvairāk esmu sarūgtināta par to, ka pensiju, kas ir mans privātais īpašums, valdība atņēma, man pat neprasot atļauju to darīt. Skaidri parādīja, ka mēs šajā valstī neesam nekas. Kāda sieviete pareizi pateica - ar šo valdības nesaprātīgo rīcību vesela paaudze ir otrreiz deportēta.» Aktrise ir sarūgtināta arī par to, ka pensionāriem, kas saglabājuši veselību un var strādāt, nodrošinot sevi, valdība šo iespēju atņem. Par savu rīcību pēc 1.jūlija I.Vazdika jau izšķīrusies: «Teātrī vēl neesmu atlaista. Savu darbu mīlu un spēju to darīt. Galu galā, teātris ir specifiska darbvieta, neba jaunās aktrises tagad spēlēs mana gada lomas.» Alga viņai ir pāri par pieciem simtiem latu, pensija - simt astoņdesmit seši lati. Tādēļ viņa upurēs pensiju un turpinās strādāt tik ilgi, kamēr viņu teātrī turēs.
Tomēr ne visiem atalgojums ir tik liels, lai būtu vērts darbu saglabāt. Piemēram, skolās strādājošos pensijas vecuma skolotājus gada otrā pusē skars arī ievērojama darba algas samazināšana, tāpēc visā Latvijā daudzi pedagogi jau tagad sākuši iesniegt atlūgumu. Mācību iestāžu pārstāvji Dienai pauž, ka daļa pedagogu lēmumu pieņems tikai vasaras otrajā pusē, atgriežoties no atvaļinājuma.
Citiem jāmeklē vietā
Vairākums aptaujāto darba devēju neuzskata, ka strādājošo pensionāru aiziešana atstās neatgriezeniskas sekas. «Lielus sarežģījumus tas nerada, jo skolēnu skaits arī samazinās, taču ir ļoti skumji, jo kolēģes ir skolas patriotes un šeit strādā no pirmās dienas,» atzīst Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva, kuras vadīto iestādi pensijas samazinājuma dēļ pamet sākumskolas, latviešu valodas un ķīmijas skolotājas. Uz to, ka pārējie darbinieki aizvietos, paļaujas arī Paula Stradiņa Klīniskā universtitātes slimnīca, no kuras aiziet divi ārsti, divas medmāsas, 53 tehniskie darbinieki. Savukārt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kuru no 100 darbiniekiem pamet 15, pamatā apkopēji un uzraugi, jau sācis meklēt strādājošos. Kā stāsta muzeja personāla vadītāja Silvija Krieviņa, interesi izrāda gados jaunāki cilvēki.
Tik optimistisks gan nav Daugavas sporta nama direktors Jānis Misa: «Jūs nāksiet, jaunais cilvēk, par minimālo algu strādāt?! Man vajag dežurantus, garderobistus, apkopējas. Jāstrādā no pusseptiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Darbs smags - ar cilvēkiem un ķimikālijām.» Pats J.Misa arī ir pensionārs, taču vēl kādu gadu nostrādās, kaut gan tas viņam ik mēnesi radot zaudējumus vairāku latu apmērā.
Strādā fiktīvi
Taču netrūkst strādājošo, kas arī turpmāk gribēs saņemt gan algu, gan pensiju iepriekšējā apmērā. «Oficiāli vectēva vietā strādāšu es ar savu nodokļu grāmatiņu, bet reāli darbu darīs viņš,» pēc vienošanās ar darba devēju stāsta rīdzinieks Valters, kurš pašlaik ir bezdarbnieks. «Likumīgi tas nav, bet pieļauju, ka šāda mānīšana vērsīsies plašumā.» Par to ir pārliecināta arī VDI direktore Rita Elce, taču viņu vēl vairāk satrauc nelegālā nodarbinātība: «Ja viņi strādā uz citu personu vārda, valstij vismaz nodokļi tiek maksāti. Problēmas būs, kad pensionāri sāks strādāt nelegāli. Tas būtu izdevīgi darba devējam, jo nav jāmaksā nodokļi, un pensionāram, jo viņam netiek atvilkts no pensijas.»
Pašreiz Latvijā no 467 000 vecuma pensionāru 72,7 tūkstoši ir strādājoši. Kā norāda Labklājības ministrija, pensiju samazinājums par 70% neattieksies uz zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, fiziskām personām, kuras veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumus no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības. Tāpat pensijas samazinājums neattieksies uz tiem pašvaldību deputātiem, komercsabiedrības valdes, padomes locekļiem u.c. personām, kas savus pienākumus veic bez atlīdzības.