Saņemtā ziņa, ka Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs piektdien uzlicis galdā atlūgumu, nešķita īsti ticama. Pēc nedēļas izlasei jaspēlē svarīgā turnīrā, tāpēc šādai rīcībai vajadzēja būt ļoti nopietnai argumentācijai. Treneris Beresņevs sākotnēji bija izbrīnīts, no kurienes Dienai šāda informācija, bet pēc tam atbildēja, ka komentāru nebūs. Uz jautājumu, vai treneris piektdien vadīs izlases treniņu, no atbildes varēja noprast, ka nav dūmu bez uguns. «Līdz svētdienai vēl ir gana laika. Tad jau redzēs,» izvairīgi sacīja Beresņevs.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans arī deva pamatu aizdomām, ka trenera maiņa ir iespējama. «Beresņevs iesniedzis atlūgumu? Es par to neko nezinu. Ja arī tā būtu, mums ar Baldonieku ir plāns, kā šajā situācijā rīkoties...»
Svētdien ar Lipmanu jau bija pavisam cita saruna. «Jā, trenera maiņa ir notikusi. Esmu jau runājis ar vairākiem spēlētājiem, un viņi ar sapratni uzņēma šo zinu.» Kirovs neslēpa, ka strīdus ābols atkal ir finansiālā puse. Beresņevs pagājušajā nedēļā vairākkārt ir vaicājis, kad beidzot spēlētājiem tiks izmaksāta prēmija par vietas saglabāšanu pasaules čempionāta elitē. «Šis jautājums ir manā, nevis trenera ziņā. Runāju ar Daugaviņu un viņam apsolīju, ka pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra spēlētāji naudu saņems. Tādējādi man bija doma spēlētājus stimulēt, lai viņi labāk spēlētu.» Treneris Beresņevs esot runājis arī par neizpildītajām prasībām pret viņu. «No trenera puses šāda rīcība nav pieņemama. Es neesmu viņam desmit tūkstošus eiro samaksājis tikai par jūliju, jo grāmatvede bija atvaļinājumā. Par visiem iepriekšējiem mēnešiem visa summa ir pārskaitīta,» apgalvoja Lipmans. Latvijas Hokeja federācijas prezidents arī norādīja, ka esot valstiski bezatbildīgi tik atbildīgā brīdī iesniegt atlūgumu.
Aizstājējs Haralds Vasiļjevs ir labi zināms. Vadījis jau Latvijas hokeja izlasi 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kad tika izcīnīta neaizmirstamā 3:2 uzvara pār Krieviju. Pēc gada PČ Vācijā hokeja izlase nokļuva izdzīvošanas turnīrā, Vasiļjevs amatu zaudēja. Haraldam darbs ar Latvijas izlasi bija «augstākais lidojums», jo Vācijā un Austrijā viņš strādājis pārsvarā ar jauniešu komandām. «Latvijas hokejs viņam ir labi zināms,» uzsver Lipmans. Pilnībā to gan nevar apgalvot, jo Haralds tomēr šeit uz vietas nav bijis. Tikai šovasar viņš pieņēma izaicinājumu kļūt par HK Zemgale galveno treneri. Viņa lielākais pluss varētu būt galveno konkurentu Vācijas izlases pārzināšana.
Beresņeva kontekstā jāatzīst, ka šī ir jau otrā reize, kad atbildīga turnīra priekšvakarā viņš zaudē Latvijas izlases galvenā trenera amatu. 2006. gadā pēc olimpiskajām spēlēm Turīnā vairāki izlases spēlētāji izteica neapmierinātību ar Beresņevu, kas bija viens no iemesliem viņa atstādināšanai no amata pirms pasaules čempionāta Rīgā. Beresņevs hokeja izlasi pirmo reizi vadīja no 1995. gada rudens līdz 1999. gadam. Otro reizi viņš pie vadības grožiem stājās pirms 2005. gada pasaules čempionāta un tika atstādināts pirms 2006. gada pasaules čempionāta Rīgā.