«Finanšu ministrija uzskata, ka valsts sniegto pakalpojumu sasaistīšana ar nodokļu nomaksu varētu būt efektīvs līdzeklis labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanai,» paskaidro Aleksis Jarockis, FM preses pārstāvis. Tādējādi nodokļu maksātājs redzēšot, ka ir vērts maksāt nodokļus, jo viņš saņems no valsts kvalitatīvus pakalpojumus. FM arī projekta anotācijā pamato: pašlaik lielāko daļu valsts un pašvaldību pakalpojumu saņem jebkurš Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai par šo personu tiek veiktas nodokļu iemaksas. Tādēļ, lai būtu vienlīdzība pakalpojumu saņemšanā, FM rosina domāt par motivēšanu maksāt nodokļus.
FM arī piemin citu ES dalībvalstu, piemēram, Igaunijas, pieredzi. Kaimiņvalstī ieviesta obligātā sociālā apdrošināšana - veselības aprūpes pakalpojumu paketi saņem tie, kuri nomaksājuši sociālās iemaksas kaut minimālajā līmenī. A. Jarockis saka: «Neraugoties uz to, kādu lēmumu varētu pieņemt valdība, katram risinājumam ir jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības pakalpojumu sniegšana tādām iedzīvotāju grupām kā pensionāri, bērni un bezdarbnieki.» Uz jautājumu, kādu veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu nodokļu nemaksātāji, A. Jarockis nevarēja atbildēt, sakot, ka patlaban šī ideja ir tikai konceptuālas diskusijas līmenī - ieviest vai neieviest -, tādēļ vēl ir pāragri diskutēt par tehniskām detaļām.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) par priekšlikumu sasaistīt nodokļu maksāšanu ar veselības aprūpi izsakās rezervēti: «Atbalstu, ka diskusija tiek sākta.» Tiesa, viņš norāda, ka salīdzināt Latviju ar Igauniju ir diezgan grūti, jo Igaunijā nodokļu maksātāji saņem samērā lielu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ar ļoti nelielu līdzmaksājumu, taču Latvijā iedzīvotāji saņem mazāku pakalpojumu grozu ar lielu līdzmaksājumu. «40% ir pašu iedzīvotāju maksājums,» saka ministrs. Turklāt iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai maksāti nodokļi, nedrīkst atteikt neatliekamo palīdzību, varbūt tikai varētu par pakalpojumiem pēc tam piedzīt valsts samaksāto naudu, spriež ministrs.