Vienīgo vārtu autors Aleksandrs Cauņa atzina, ka plānojis centrējumu, nevis sitienu un ka gūtie vārti bijuši neplānota veiksme. «Pirmsspēles treniņā Starkovs teica, lai tā sit, jo bumbas šeit lido nenormāli,» neordināro soda sitienu izpildīšanas manieri mačā ar Gruziju skaidroja Cauņa. Cits viņa izpildītais soda sitiens no asa leņķa trāpīja pa vārtu stabu.
Nav iemesla priecāties par šo uzvaru kā par jaunas ēras sākumu, jo mača gaita un kvalitāte tikai daļēji mazinājusi šaubas par dažu spēlētāju atbilstību izlases līmenim. Lielisku spēli aizvadīja vārtsargs Andris Vaņins, bez kura pūlēm Latviju no zaudējuma nebūtu glābusi arī vēl lielāka veiksme.
No samērā jaunajiem izlases spēlētājiem jāuzteic Ivans Lukjanovs, kurš aizvadīja labāko no savām četrām spēlēm valstsvienībā. Toties Ritum Krjauklim un Artim Lazdiņam mačs Gruzijā bija neveiksmīgs. Krjauklis vairākkārt ļāva sevi apspēlēt tuvu Latvijas soda laukumam, Lazdiņš pārāk bieži kļūdījās vienkāršās piespēlēs.
Uzvara Gruzijā gan ir pozitīva zīme, skatoties nākotnē. «Beidzot uzvarējām un guvām trīs punktus, beidzot salīdzinoši labi nospēlējām,» pēc spēles teica Cauņa. Uzvara bija svarīga pašvērtējumam un ticības atgūšanai gan komandai, gan individuāli. Piemēram, Aleksandrs Fertovs apliecināja, ka ir gatavs spert nākamo soli un nostiprināties valstsvienībā. Parādās rezerves un plašākas to rotācijas iespējas.
Tiesa, Latvijas izlases patiesā konkurētspēja ar futbola lielvalstīm būs novērtējama 6. septembra spēlē Rīgā ar grupas līderi Grieķiju. Tā būs pavisam cita spēle, kurā ar veiksmes un Vaņina palīdzību var izrādīties par maz.